Krievijai draudzīgās valstis “uzmet” Putinu:  neviens īsti negrib iesaistīties krievu pusē 154

Krievijas diktators Vladimirs Putins vērsies pēc militāra atbalsta pie Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) valstīm. Kādas metodes vai izredzes būtu Krievijai iesaistīt citas valstis karā pēc Ukrainas iebrukuma Kurskas apgabalā?

Reklāma
Reklāma
Septiņi paradumi, kurus jāpārtrauc pirms 50 gadu sasniegšanas, citādi tas var beigties bēdīgi 18
Veselam
Prognozē, ka nomirs teju 40 miljoni cilvēku: pasaules iedzīvotāju veselību apdraud jauna krīze 54
Ko tagad darīt? Vairāki tūkstoši iedzīvotāju no VID saņēmuši vēstules ar paziņojumu, ka apgrozījums kontā pārsniedz ienākumus
Lasīt citas ziņas

TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš uzsver, ka nekādas. Tas bijis skaidrs jau pagājušajā nedēļā, kad neviena no KDLO, kuru krievi izveidoja pēc NATO parauga,  valstīm nevēlējās iesaistīties Krievijas pusē.

Izņēmums ir tikai Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, kurš gan arī neiesaistās tikai imitē vētrainu darbību.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ne kazahi, ne turkmēņi nelīdīs iekšā,” Slaidiņš domā.

Lai gan, kad Kazahstānā notika protesti, KDLO reaģēja, majors atgādina. Armēnija un Baltkrievija toreiz nosūtīja savus kontingentus, tāpat kā Krievija. Kazahi bija neapmierināti ar savu valdību – iekšējas problēmas, bet skaidrs, ka Putins nevēlējās, lai notikumi Kazahstānā attīstās saskaņā ar Rietumu vēlmēm, tāpēc tika pieņemts lēmums iejaukties.

Pēc ukraiņu iebrukuma Kurskas apgabalā gan nekas tāds nenotiek.

Jau vēstīts, ka Ukrainas armija kontrolē vairāk nekā 1250 kvadrātkilometru lielu platību Krievijas Kurskas apgabalā, pirmdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

“Mūsu spēki kontrolē vairāk nekā 1250 kvadrātkilometrus ienaidnieka teritorijas un 92 apdzīvotas vietas,” uzrunājot ukraiņu vēstniekus, sacīja Zelenskis.

Prezidents arī aicināja sabiedrotos atcelt ierobežojumus tālas darbības rādiusa ieroču izmantošanai uzbrukumiem dziļāk Krievijas iekšienē.

Viņš sacīja, ka Krievijas armijas virzīšanos uz priekšu frontē apturēt traucē viens lēmums, ko Kijiva gaida no sabiedrotajiem, un tas ir lēmums par tālas darbības rādiusa ieroču izmantošanu.

Kā ziņots, Ukrainas armija uzbrukumu Kurskas apgabalā sāka 6.augustā, pārraujot krievu robežapsardzību Sudžas rajonā, bet pēc tam sākot strauju virzību arī blakus esošajās teritorijās. Tādējādi, karadarbībai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma ilgstot jau trešo gadu, Ukraina beidzot pārnesusi karu uz pašas agresorvalsts teritoriju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.