Slaidiņš: Neesmu teicis, ka tur viss ir slikti, bet ukraiņi paši atzīst – nav viegli.. 13
“Skatoties, ko stāsta Slaidiņš, un klausoties, ka lielais masveida uzbrukums Ukrainai vēl ir tikai priekšā, tad būs vienkārši?..” Tā par esošo situāciju Ukrainā vaicā kāds skatītājs
Aizstāvēties, protams, ukraiņiem ir grūti – tas ir izaicinājums. Krievi uzbrūk, kauju intensitāte ir liela. Nevienā brīdī neesmu teicis, ka tur viss ir slikti – arī ukraiņi paši atzīst, ka nav viegli. Bet jāsaprot, ka šīs kaujas notiek smaguma punktos. Tā TV24 raidījumam “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” izteicās Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Smaguma punkti jānotur, lai uzlabotu savu taktisko situāciju. Jo ilgāk ukraiņi spēs tos noturēt un kavēt krievu uzbrukumus, tikmēr aizmugurē tiks stiprināta fronte, izveidotas jaunas līnijas, lai šim nākamajam krievu uzbrukumam ukraiņu vienības būtu gatavas un atrastos kārtīgi nocietinātās pozīcijās, skaidro virsnieks.
“Tāpēc ir vajadzīgs laiks. Jo ilgāk krievus turēs esošajās pozīcijās pilsētās, jo nākotnē tas ukraiņiem nāks par labu.”
Laikraksts: Krievija karā Ukrainā zaudējusi aptuveni 200 000 kritušo un ievainoto
Karā Ukrainā kopš 24.februāra nogalināti vai ievainoti tuvu 200 000 Krievijas karavīru, atsaucoties uz amerikāņu un citām Rietumu amatpersonā, vēsta laikraksts “The New York Times”.
Lai gan amatpersonas atzīst, ka dzīvā spēka zaudējumus ir ļoti grūti aplēst, tās norādījušas, ka smagās kaujas Bahmutā un Soledarā ir ievērojami palielinājušas jau tā lielos zaudējumus. Taču lielie zaudējumu, visticamāk, neliks Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam mainīt savus kara mērķus, uzskata Rietumu analītiķi.
Arī Ukrainas dzīvā spēka zaudējumus ir grūti noteikt, jo Kijiva nelabprāt atklāj šādu informāciju. Taču arī Ukrainas armija Bahmutā brīžiem zaudēja simtiem karavīru dienā.
ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs novembrī publiski izteicās, ka abām karojošajām pusēm ir vairāk nekā 100 000 kritušo un ievainoto. Vienlaikus ASV amatpersonas privātās sarunās sacīja, ka šie skaitļi ir tuvāki 120 000. Pagājušajā mēnesī Millijs preses konferencē Vācijā sacīja, ka Krievijas zaudējumi, kas ietver arī algotņu grupējuma “Vagner” kaujiniekus, ir krietni pāri 100 000.
Norvēģijas bruņoto spēku vadītājs Eiriks Kristofersens 22.janvārī televīzijā izteicās, ka Krievijai ir nogalināti vai ievainoti 180 000 karavīru, bet Ukrainai aptuveni 100 000 karavīru un 30 000 civiliedzīvotāju. Vēstulē “The New York Times” Kristofersens uzsvēra, ka šie skaitļi nav precīzi un patiesie zaudējumi var būt lielāki vai mazāki.
Augsta ranga ASV amatpersonas šonedēļ izteicās, ka Krievijas zaudējumi jau varētu būt tuvāki 200 000.