Slaidiņš: “Mēs redzam, ka Krievijas propagandā pastāv liela atšķirība starp to, ko viņi pasniedz sabiedrībai, un to, kas notiek realitātē” 2
Krievijas uzbrukums Ukrainai un tās agresīvā nostāja ir radījusi nopietnas bažas par pasaules politiku un drošību. Tomēr dažādas interpretācijas par Putina patiesajiem mērķiem un to ietekmi uz Ukrainu turpina uzjundīt diskusijas. Jānis Slaidiņš, Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks, izskaidro, ka patiesais Krievijas mērķis ir daudz plašāks nekā sākotnēji šķita: “Putins gadiem ilgi publiski apšaubīja ukraiņu nācijas tiesības pastāvēt un uzskatīja Ukrainu par mākslīgu valsti.”
Slaidiņš atzīst, ka, lai gan šobrīd Putins cenšas attēlot Ukrainu kā daļu no vienas tautas ar Krieviju, tas ir tikai solis Kremļa propagandā.
“Viņš uzskata, ka Ukrainu izveidoja Ļeņins, un šī viedokļa izplatīšana bija viens no mēģinājumiem pārvērst šo toksisko redzējumu par realitāti,”
komentē Slaidiņš. Tiesa, viņš uzsver, ka šāda pieeja nekad netiks pieņemta Ukrainā, kur ikviens joprojām atceras un ciena savu neatkarību un suverenitāti.
Putins arī apgalvo, ka viņa mērķis ir aizsargāt Krievijā dzīvojošos ukraiņus, taču līdz šim vairāk nekā 10 tūkstoši krievvalodīgo ukraiņu ir zaudējuši dzīvību, un to apdzīvotās teritorijas ir pilnībā iznīcinātas.
“Tas ir absurds – apgalvot, ka viņš aizsargā krievvalodīgos, kad Krievija faktiski nogalinājusi simtiem tūkstošu šo cilvēku,”
uzsver Slaidiņš. Tāpat viņš norāda, ka Krievija turpina iznīcināt ne tikai ukraiņu infrastruktūru, bet arī izsist visu civilizēto dzīvi no sliedēm, atstājot tikai iznīcinātus ciemus un pilsētas.
Runājot par Krievijas ilgtermiņa plāniem, Slaidiņš uzskata, ka Putina mērķis nav tikai Ukrainas aneksija: “Patiesībā viņa ambīcijas ir daudz plašākas. Viņš vēlas atjaunot Krievijas impēriju, kontrolējot visu postpadomju telpu.” Šajā kontekstā Slaidiņš piemin arī Krievijas propagandas centienus iekļaut citas bijušās padomju republikas, piemēram, Kazahstānu. “Jau agrāk Krievijas propaganda bija runājusi par iespējamu Kazahstānas iekļaušanu Krievijas sfērā. Tas pierāda, ka šī ir tikai sākums, un Krievijas vēlme atgriezties pie impēriskās domāšanas ir ļoti reāla.”
Svarīgi, ka šī agresīvā politika nenotiek tikai uz papīra. Slaidiņš norāda, ka Krievijas taktikas, piemēram, “denacifikācijas” un “demilitarizācijas” mērķi, ir tikai dūmu aizsegs, lai slēptu īstos iemeslus – resursu kontroli un politiskās dominances atjaunošanu.
Kā norāda Slaidiņš, šī plāna īstenošanai Krievijai ne tikai jāpaplašina savas robežas, bet arī jāaprobežojas ar vispārēju vārdu “drošības apdraudējums”.
“Patiesībā viņš izmanto NATO paplašināšanos kā aizsegu, lai pamatotu savu agresiju.
Taču, kad Somija un Zviedrija pievienojās NATO, Putins nevēlējās izteikt iebildumus, jo tās bija valstis, kuras viņš nekad neuzskatīja par draudiem,” piebilst Slaidiņš. Viņš uzsver, ka patiesībā Putina mērķis ir atjaunot Krievijas impēriju un izmantot NATO paplašināšanos kā ieganstu savām iznīcinošajām ambīcijām.
Tāpat Slaidiņš akcentē, ka, neskatoties uz neskaitāmajiem Krievijas argumentiem, kas sludina par “krievvalodīgo aizsardzību”, patiesība ir tāda, ka šīs “aizsardzības” izmantošana ir tikai tāds iegansts turpināt uzbrukumu Ukrainai un paplašināt Krievijas impērijas robežas.
Kopumā Jānis Slaidiņš skaidro, ka, lai gan miera iespējas pastāv, līdz brīdim, kamēr Putins neatzīs Ukrainas tiesības pastāvēt kā neatkarīgai valstij, jebkurš miera līgums būs tikai īslaicīgs un tālākie agresijas draudi saglabāsies. “Visbeidzot, mēs redzam, ka Krievijas propagandā pastāv liela atšķirība starp to, ko viņi pasniedz sabiedrībai, un to, kas notiek realitātē,” skaidro majors Jānis Slaidiņš.
