“Putins ir iesprūdis Ukrainā, viņš nav ieguvis, ko gribēja – Ukraina nav sagrauta.” Slaidiņš komentē to, vai Krievijas prezidents ir satracināts 28
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” kāds skatītājs lūdza NBS majoram, Zemessardzes štāba virsniekam Jānim Slaidiņam sniegt komentāru par to, vai gadījumā šogad februārī, kad ASV prezidents Džo Baidens tikās ar Polijas un Baltijas valstu vadītājiem, kā arī ieradās vizītē Ukrainā un tikās ar Ukraina prezidentu Vlodimiru Zelenski, vai tas nav satracinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo tas var novest pie kodokara, un vajadzētu apsvērt iespēju, kā noslēgt miera līgumu?
“Ko nozīmē tracināt? Viņš [Vladimirs Putins – red.] jau nav ieguvis to, ko viņš gribēja – Ukraina nav sagrauta, Ukraina nav okupēta, demilitarizācija nav notikusi, denafikācija nav, krievu karaspēks ir cietis sakāvi, un viņš ir iesprūdis Ukrainā! Es nedomāju, ka šobrīd varētu iet runa par to, ka varētu slēgt kaut kādu mieru ar Krieviju, ja. Jo kāds būtu no tā ieguvums šobrīd? Redzam, ka viņš šobrīd ik pa brīdim vicina šo atomvāli,” komentēja Slaidiņš.
“Es vairāk liktu uz to, ka tikko Lavrovs [Sergejs – red.] bija ASV, kur tikās, viņam noteikti tika paskaidrots, ka tā nevajag darīt…Amerikāņi uzreiz sāka pretdarbību. Mēs zinām, ka nosēdās Islandē šis lidojošais komandpunkts, kas ir domāts kodolkara gadījumā dot rīkojumus zemūdenēm, atomkreiseriem, tā kā…Es domāju, ka tur šobrīd nevarētu būt runa par piekāpšanos Krievijai,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja NBS majors.
Lietuvas izlūkošana: Krievija gatava turpināt karu Ukrainā vēl divus gadus
Šonedēļ jau vēstīts, ka Krievija ir gatava turpināt karu Ukrainā vēl divus gadus, uzskata Lietuvas militārais izlūkdienests, ziņoja LETA.
“Resursu, kas pašlaik ir Krievijas rīcībā, pēc mūsu vērtējuma, pietiktu tādas intensitātes karam kā tagad vel divus gadus,” preses konferencē Viļņā teica Lietuvas Aizsardzības ministrijas Otrā operatīvo dienestu departamenta direktors pulkvedis Eleģijus Paulavičs.
Viņš sacīja, ka “Krievija kļūst aizvien totalitārāka, taču karš grauž režīma politiskos un ekonomiskos pamatus”.
Lietuvas Valsts drošības departamenta un Aizsardzības ministrijas Otrā operatīvo dienestu departamenta ceturtdien publiskotajā ikgadējā ziņojumā par draudiem nacionālajai drošībai teikts, ka karš Ukrainā izgaismojis “Krievijas režīma korupciju un neefektivitāti, atklājis Krievijas militārā spēka robežas un to, ka [Krievijai] nav potenciāla, lai nodrošinātu ekonomikas un tehnoloģiju attīstību”.
Krievijas atkarība no energoresursu eksporta ir palielinājusies un tai “nav alternatīvas šādam ekonomikas modelim”, norādīts ziņojumā.
Tajā secināts, ka vairākums Krievijas iedzīvotāju pasīvi atbalsta karu, taču pagājušā gada mobilizācija atklājusi, ka “šis atbalsts nav tik liels, kā režīma propaganda mēģinājusi to iztēlot”.
“Neapmierinātība ar režīma politiku pašlaik ir pasīva un izpaužas kā izvairīšanās no mobilizācijas vai sūdzības par nekārtībām bruņotajos spēkos un to sliktu apgādi,” lasāms ziņojuma.
“Ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, gaidāms, ka neapmierinātība ar Kremļa politiku tuvākajā laikā palielināsies,” prognozē Lietuvas izlūkdienesti.
Ziņojumā arī teikts, ka Krievijas valsts iestāžu darbinieku un uzņēmēju vidū valda neziņa par nākotni.
Izlūkdienesti norāda, ka neveiksmes karā, jauna mobilizācija un strauja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās var negatīvi ietekmēt režīma stabilitāti.
“Visticamākā alternatīva Putina režīmam ir cits autoritārs režīms, tāpēc domājams, ka Krievija arī turpmāk būs drauds un nestabilitātes avots reģionā vismaz vidējā termiņā,” sacīts ziņojumā.
