“Skycop”: Par biļešu virspārdošanu aviosabiedrībām kompensācijās ik gadu būtu jāmaksā miljoni 0
No Latvijas izlidojošajām aviosabiedrībām par biļešu virspārdošanu katru gadu pasažieriem kompensācijās būtu jāizmaksā deviņi miljoni eiro, uzskata Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, “Skycop” izpilddirektors Marius Stonkus.
Kā aģentūru LETA informēja “Skycop” pārstāvji, aviokompānijas pasaulē dažādu ekonomisku apsvērumu dēļ apzināti uz reisiem pārdod vairāk biļešu nekā iespējams uzņemt pasažieru, tādējādi bieži radot neērtības tūkstošiem cilvēku. Latvijā arī pēdējā laikā publiski izskanējuši gadījumi, kad cilvēkiem lūgts atstāt reisu, jo pārdotas vairāk biļetes nekā sēdvietu lidmašīnā.
Stonkus norādīja, ka, izmantojot algoritmus, katram maršrutam lidsabiedrības prognozē cilvēku skaitu, kas var neierasties uz lidojumu, un pārdod konkrētu skaitu neeksistējošu biļešu. “Šādi var nopelnīt naudu, taču tas rada situāciju, kad kādu pasažieri var neielaist lidmašīnā,” sacīja “Skycop” izpilddirektors.
Atsaucoties uz Eiropas Savienībā (ES) veikto analīzi, viņš skaidroja, ka iespēja, ka visi pasažieri reģistrēsies laicīgi ar derīgu biļeti, ir statistiski mazāka nekā 1 no 10 000. “Tomēr katru gadu 900 miljoni cilvēku ceļo cauri Eiropas lidostām, kas nozīmē, ka 90 000 pasažieru tiek izjaukti ģimenes vai biznesa plāni tikai šī algoritma dēļ,” uzsvēra Stonkus.
Pēc viņa teiktā, 60% cilvēku visā Eiropā nav informēti par ES regulu, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem saistībā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos. “Kā pakalpojumu nodrošinātājam, aviosabiedrībai ir obligāts pienākums izskaidrot pasažieriem viņu tiesības un skaidri informēt par kompensācijām, kuras viņiem būtu jāsaņem. Ceļotāji ir spiesti mainīt savus plānus aviosabiedrības kļūdu dēļ, atstājot tos bez paskaidrojumiem un tālākiem norādījumiem,” skaidroja “Skycop” izpilddirektors.
Stonkus sacīja, ka tā vietā, lai izmaksātu kompensācijas, lidsabiedrības atrod veidus, kā pasažieriem iemānīt dāvanu kuponus vai neatbilstošas lidojumu biļetes, lai gan realitātē no Latvijas izlidojošajām aviosabiedrībām par biļešu virspārdošanu vien katru gadu kompensācijās būtu jāizmaksā deviņi miljoni eiro.
Atbilstoši minētajai ES regulai, reizēs, kad tiek atteikta iekāpšana lidmašīnā pie iekāpšanas vārtiem biļešu virspārdošanas dēļ, pasažieriem ir tiesības saņemt kompensāciju no 250 līdz 600 eiro. Tomēr, ja aviosabiedrība neplāno segt morālo, kā arī fizisko kaitējumu ar pienācīgu kompensāciju, pasažieri var un viņiem būtu jāatsakās pamest lidmašīnu, uzsvēra “Skycop” izpilddirektors.
Viņš skaidroja, ka gadījumos, ja netiek piedāvāta kompensācija, ceļotājam ir visas tiesības paturēt savu sēdvietu tik ilgi, cik viņš vēlas. “Saskaņā ar ES tiesību aktiem, papildus tiesiskajai kompensācijai, aviokompānijai jādod iespēja izvēlēties starp divām iespējām – alternatīvu lidojumu vai kompensāciju. Izvēloties citu pārlidojumu uz savu galamērķi, no Tevis paša ir atkarīgs – lidot ar pirmo iespējamo reisu vai kādā citā piemērotākā datumā. Izvēloties tuvāko reisu un gaidot lidojumu, aviosabiedrībai jānodrošina pasažierim nepieciešamā aprūpe un palīdzība. Tas nozīmē – pārtiku, dzērienus, sakarus un izmitināšanu, ja nepieciešama pārnakšņošana,” norādīja Stonkus.
Informējot par aviobiļešu virspārdošanas situāciju Latvijā, ceļojumu aģentūras SIA “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša norādīja, ka samērā bieži ir sastopami gadījumi, kad klienti virspārdošanas dēļ netiek ielaisti lidmašīnā, to sēdvieta nomainīta uz zemākas klases sēdvietu vai piedāvāts lidot ar citu reisu.
Pēc viņas teiktā, vairāk biļešu nekā sēdvietu vienlīdz bieži tiek pārdotas gan ekonomiskajā, gan biznesa klasē. “Tas nozīmē, ka gadījumos, kad uz reisu ierodas vairāk pasažieru nekā plānots, kāds no pasažieriem tiek informēts, ka biznesa klasē vairs vietu nav, bet ir iespēja lidot ekonomiskajā klasē vai tiek atteikta iekāpšana, tā vietā piedāvājot lidot ar citu reisu. Nereti neielaišana lidmašīnā vai lidojuma klases pazemināšana tiek pamatota ar to, ka pasažieris nav veicis iepriekšēju reģistrāciju tiešsaistē, taču šī nav obligāta prasība un klientam ir pilnas tiesības reģistrēties lidojumam, ierodoties lidostā,” skaidroja Keiša.
“Latvia Tours” direktore uzsvēra, ka tūrisma aģentūras atgādina klientiem par iespēju iegūt kompensāciju un arī nodarbojas ar to pieprasīšanu no aviokompānijām. “Tā ir regulāra prakse, jo ceļojumu aģents zina labāk, kā var uzrunāt aviokompāniju, lai kompensācijas pieprasīšana būtu iespējami ātrāka un efektīvāka,” norādīja Keiša.
“Skycop” ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums, ka visā pasaulē cīnās par pasažieru tiesībām ar aviolīnijām, kas izvairās no kompensāciju izmaksāšanas par traucētajiem lidojumiem. Uzņēmums piedāvā ceļotājiem atvieglot naudas atgūšanu par kavētu, atceltu vai pārpildītu lidojumu, izmantojot starptautisko platformu “skycop.com”. “Skycop” pārvalda kompensāciju portfeli vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā.
