Skvernelis: Pēc sprieduma 1991.gada 13.janvāra lietā Krievija var vērst informācijas uzbrukumu pret Lietuvu 0
Pēc sprieduma pasludināšanas 1991.gada 13.janvāra lietā Krievija pret Lietuvu var vērst informācijas uzbrukumu, trešdien paziņojis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
“Ir acīmredzams, ka notikusi zināmas “informācijas” izplatīšana, un tāda vēl būs. Tas ir mēģinājums noliegt acīmredzamus noziegumus, kas tika pastrādāti 13.janvārī. Būs dezinformācija, informācijas uzbrukums, droši vien būs vēl kas vairāk, īpaši pēc sprieduma, jo mēs zinām, kāda būs reakcija,” žurnālistiem teica Skvernelis.
Viņš sacīja, ka Krievija var noteikt sankcijas pret tiesībaizsardzības struktūru darbiniekiem, kas izmeklēja lietu un izskatīja to tiesā.
“Attiecībā uz šiem cilvēkiem droši vien tiks noteiktas dažādas sankcijas. Viņiem droši vien būs jāatturas no vizītēm tādās valstīs, kur varēs ciest no šīs ietekmes. kuru droši vien izrādīs Krievijas valsts,” teica Lietuvas valdības vadītājs.
Jau ziņots, ka Viļņas apgabaltiesa 1991.gada 13.janvāra lietā trešdien atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības “Alfa” komandieri Mihailu Golovatovu, un aizmuguriski piesprieda Jazovam desmit gadu, Ushopčikam – 14 gadu bet Golovatovam – 12 gadu ieslodzījumu.
Šajā lietā piespriesto ieslodzījumu termiņš ir no četriem līdz 14 gadiem.
Starp notiesātajiem ir augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
