“Ir sajūta, ka, izņemot pašus uzņēmējus, bizness valstī nevienu neinteresē.” Saruna ar “Venden” izpilddirektoru Aldi Škutānu 75
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dabīgā minerālūdens ražotājs “Venden” seko līdzi iedzīvotāju paradumu maiņai un tādēļ tuvāko divu gadu laikā attīstībā ieguldīs piecus miljonus eiro. To sarunā ar “Latvijas Biznesu” stāsta uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.
“Venden” dzeramā ūdens tirgū darbojas jau 25 gadus. Kā tiekat galā ar pēdējo izaicinājumu – pandēmiju?
A. Škutāns: “Covid-19” laikā uzņēmējiem bija krietni jāpārskata savs darba stils. Arī mēs esam pārgājuši uz dažāda veida darbības formām, to skaitā attālināto darbu. Mainās arī cilvēku paradumi. Mūsu nozare nav visvairāk cietusī, ja salīdzina ar tūrismu, pārvadājumiem, ēdināšanu un sporta nozari. Ūdeni dzēra un dzers, bet mainās paradumi.
Biroji, kur kādreiz strādāja līdz tūkstotim cilvēku, ir tukši. Tas ir izaicinājums arī nekustamo īpašumu izīrētājiem, kam nākas pārkvalificēties, jo darbiniekiem vairs nav vajadzīgas tik lielas telpas. Pandēmija kļuvusi par ikdienu, no tās nav jābaidās, vien pašiem maksimāli jāpiesargās.
Bet jūs taču esat saistīti ar daudz cietušo sabiedriskās ēdināšanas nozari…
Mēģinām pierast pie jaunajiem apstākļiem. Agrāk fokusējāmies uz juridiskām personām un lieliem birojiem, bet šobrīd uzmanības lokā ir privātpersonas, kas strādā no mājām, un mums jāpiedāvā tas produkts un serviss, kas viņiem nepieciešams. Tas pats attiecas uz ēdināšanu, kas sāk atdzīvoties un strādā ar piegādēm.
Nedrīkst apstāties un sākt domāt, ka viss ir slikti.
Cilvēku paradumi mainās, un esam uz šo izaicinājumu reaģējuši – tiktāl, cik tas bija ekonomiski pamatoti.
Kā “Venden” veicas konkurencē ar starptautiskajiem zīmoliem?
Dzeramā ūdens tirgus tiek iedalīts dabīgā minerālūdens un dzeramā ūdens segmentā. Mēs vienmēr esam gatavi nodemonstrēt, kur savu ūdeni iegūstam un ražojam. Zīmola ūdeņiem vairāk ir prestižuma nokrāsa un zīmola spēks. Taču pēc ūdens sastāva tie ir līdzīgi produkti. “Venden” pozīcijas ir stabilas. 2021. gadā tikām nominēti kā trešais zaļākais zīmols Latvijā. Daudz darām, lai būtu videi draudzīgi, to skaitā atsakāmies no pavadzīmju drukāšanas, strādājam e-komercijā, stādām kokus, atjaunojam parkus.
Vai sagaidāma jaunu dalībnieku ienākšana šajā tirgū?
Viens jau ir ienācis – Latvijā tapusi jauna rūpnīca, ko izveidojusi SIA “885”, kas liek sarosīties arī pārējiem tirgus dalībniekiem. Nevaram vīzdegunīgi teikt, ko viņi izdarīs, jo arī “Venden” kādreiz sāka no nulles. Arī “Everest” zīmols aizgājis citas grupas paspārnē, kur sagaidāmas savas ambīcijas un plāni. Lielākajā pārdošanas kanālā – veikalos – to plauktu ir tik, cik ir, un tie jāsadala starp spēlētājiem – piecas pudeles vienam, trīs otram un vēl pa divām citiem. Tur notiek lielākā cīņa un katram ir jāpierāda sava vieta zem saules.
Tomēr šie plaukti ir gana plaši, piepildīti, un tur redzam arī vairākus Lietuvas spēlētājus…
Lietuvā nav tādas kategorijas kā dzeramais ūdens, tur visi ir dabīgie minerālūdeņi. Tur ir sava veida nianses biznesa vadīšanā un valsts atbalstā uzņēmējiem, bet produktu pašizmaksā nav nekas citāds kā Latvijas ražotājiem. Ja ņemam vērā dārgās loģistikas izmaksas, tad pastāv jautājumi, kāpēc viens otrs produkts ir dārgāks vai lētāks.
Cik lielu daļu tirgus aizņem privāto preču zīmju produkti?
Protams, veikalu stratēģija ir attīstīt savas preču zīmes, tam atvēlot labākās plauktu vietas. Savulaik jebkurš ražotājs vēlējās taisīt savu privāto preču zīmi jebkurai produktu kategorijai – picām, desām vai pelmeņiem. Labi, ka dabīgā minerālūdens kategorijā saskaņā ar ES regulām ražotāja identitāte nekur nepazūd, ražojot produktu ar privāto preču zīmi. Arī mēs ražojam ūdeni kompānijām “Narvesen” un “Air Baltic”, un mūsu identitāte uz produkta vienmēr būs redzama. “Venden” produktu portfelī privāto preču zīmju daļa aug nedaudz.
Kāda šobrīd ir situācija ar darbaspēka un elektroenerģijas izmaksām? Kā tas ietekmē uzņēmumu?
Man ir sajūta, ka cilvēki, kas pieņem lēmumus, neredz kopīgo bildi – pieaugošās elektroenerģijas izmaksas un izejvielu cenu kāpums ir kā cunami vilnis.
Viņi spēlējas savā smilšu kastē, priecājas par saviem lēmumiem, bet neredz, kas notiek aiz smilšu kastes sienām. Enerģijas cenu kāpums atspoguļojas visos ražošanas procesos, izmaksās, rēķinos, produktu pašizmaksā, bet pirktspēja samazinās. Mūsu uzņēmumam energoresursu izmaksas kāpušas par 40%, bet produktu izejvielu cenu kāpums ir 30%. Turklāt sadarbības partneru vēstījumi rāda, ka cenas turpinās pieaugt.
Arī saistītās apkalpošanas jomas maksa augusi par 15%. Vai tas atsauksies uz produkta cenu? Tas ir diskutabls jautājums, cik daudz ražotājs spēs “paņemt uz saviem tauciņiem”, vai spēs turpināt ražošanu vai arī tā būs jāslēdz – rezultātā pieaugs bezdarbnieku skaits un cilvēki brauks uz citām valstīm. Vai sadarbības partneri būs gatavi piekāpties ar uzcenojumu – tas ir otrs jautājums.
Šobrīd tirgū ienācis “Lidl”, kam ir sava cenu politika un minimāls uzcenojums, lai piesaistītu pircējus. Arī depozītsistēma radīs savu ietekmi – pozitīvo vai negatīvo. Maksāsim 10 eirocentus vairāk, bet jautājums ir – vai spēsim to savākt atpakaļ.
Visi faktori mūs ietekmē, un dzīvojam bez ilūzijām, ka mums kāds palīdzēs vai piešķirs nodokļu brīvdienas.
Joprojām pastāv darbaspēka problēma, īpaši reģionos, kur mums ir savas filiāles – Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā. Visizteiktākās problēmas ir Cēsīs, kur ir ražošana un sava specifika. Neslēpšu, ka skatāmies viesstrādnieku virzienā, jo visi aizliegumi strādāt liek to darīt.
Pagaidām esam tikuši galā ar saviem spēkiem, bet tagad darbaspēka problēma ir kritiska. Janvāris un februāris ir kritisks periods, kad cilvēki slimo vairāk un mēs neļaujam viņiem nākt uz darbu, lai pasargātu citus.
Vai pandēmijas laikā esat modernizējušies, un kādi ir “Venden” investīciju plāni?
Janvārī pabeidzām kādu projektu un tā ietvaros esam iegādājušies jaudīgāku ražošanas līnijas daļu, kas ļaus saražot vairāk produkcijas un darīt to efektīvāk. 2021. gadā īstenojām energoefektivitātes projektu. Ik gadu iekārtās, ko izmanto mūsu klienti, vidēji ieguldām 1,5 miljonus eiro. Šogad un nākamgad plānots būvēties Cēsīs, lai 2023. gada beigās vai 2024. gada sākumā varētu sākt darbu jaunās telpās.
Kopējais investīciju apjoms būs pieci miljoni eiro, un tas ļaus mums palielināt jaudas un attīstīt darbību citas dzērienu kategorijās. Ir tā, ka jāiet līdzi tirgus tendencēm – jauniešus interesē krāsaini, viegli gāzēti dzērieni ar dažādām garšām. To rāda arī tirgus – vitaminizēto dzērienu, funkcionālo un sporta dzērienu pārdošana palielinās arvien vairāk.
Mēs gan ļoti gribētu, lai attīstītos veselīguma tendence un uzraugošās institūcijas diferencētu nodokļus, lai šo procesu veicinātu. Šobrīd ir tikai nelielas turbulences par cukuru saturošajiem dzērieniem, bet ar to ir par maz.
Jau pieminējām Lietuvas spēlētājus, un es uzskatu, ka visiem jābūt vienādiem spēles noteikumiem. Kāpēc kaimiņi uz saviem dzērieniem var rakstīt “Ieteicams bērniem un māmiņām”, bet Latvijā aizbildinās ar neizstrādātiem noteikumiem un mēs to nedrīkstam, lai gan produkti neatšķiras? Mums jāaizsargā savs tirgus un ražotāji.
Cik liels ir eksports? Vai plānojat šo daļu palielināt?
Līdz šim eksports bija uz tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvu, Igauniju un Krieviju – kopā ap 8–10% no apgrozījuma, bet tagad tas ir nedaudz samazinājies, un viens no iemesliem ir pandēmija. Zinām, kā pandēmija ietekmēja izklaidi, sporta pasākumus, veikalu apmeklējumus, un tas deva triecienu produktu izvēlei un paradumu maiņai. Tas pats attiecas uz Lietuvu un Igauniju.
Kādas ir jūsu prognozes par šo gadu?
Ceru, ka beidzot sadzīvosim ar pandēmiju un sapratīsim, ka tā ir ikdiena. Varbūt skatīsimies, kā paši varam sargāt sevi, nevis ieviešot represīvus pasākumus. Nāks pavasaris, cilvēki vairāk uzturēsies svaigā gaisā, un saslimstība mazināsies. Bet varbūt pandēmijas trešajā gadā jau vajag sākt domāt laikus, kā rudenī palīdzēt ārstiem, skolām un skolotājiem.
Iepriekšējie divi gadi parādīja, ka neesam gatavi šādām krīzēm, bet esam gatavi aizņemties un tērēt, un tā ir galvenā problēma.
“Venden” ir savi plāni, ko cenšamies realizēt. Mēs neapstāsimies un centīsimies attīstīties. Šajā politiskajā situācijā gan pastāv jautājums, vai “Venden” investēs Latvijā vai citās valstīs – šis īpašnieku un investoru jautājums ir atvērts. Šobrīd ir sajūta, ka, izņemot pašus uzņēmējus, bizness valstī nevienu neinteresē.
