Skursteņslauķis nes veiksmi, ragana – sargā no ļaunā. Izvēlamies vējrādi savai mājai 0
Ikviens saimnieks cenšas savu mājokli padarīt ne tikai ērtu un drošu, bet arī piešķirt tam kādu īpašu atšķirības zīmi. Visai interesants, taču mūsdienās nepelnīti piemirsts risinājums ir vējrādītāja uzstādīšana.
Protams, tehnoloģiju fani teiks – kam tas vajadzīgs, var taču ielūkoties datora aplikācijā, lai zinātu vēja virzienu. Tomēr vējrādis mājai piešķirs neatkārtojamu šarmu.
Kas tad ir vējrādis? Protams, tā ir ierīce, kas uzskatāmi parāda vēja virzienu un, ja tas paredzēts konstrukcijā, arī vēja spēku. Taču vējrādi var izmantot arī kā līdzekli, kas pasargā dūmvadu no vēja iekļūšanas tajā, līdz ar to novērš telpu piedūmošanu. Šādā gadījumā vēja rādītājs jāapvieno ar skursteņa jumtiņu. Vēl kāda interesanta funkcija – ja vējrādi aprīko ar nelielu propelleru, ko griež vējš, tas rada vibrācijas, kuras nepatīk grauzējiem. Visbeidzot tas ir arī dekoratīvs elements, kurš var kalpot par sava veida nama iemītnieku vizītkarti.
Kā izveidot konstrukciju
Ikviena vējrādītāja konstrukcijā ir noteikti elementi (1. shēma). Karodziņš (1), kas savas formas dēļ pagriež vējrādītāju pret vēju. Tieši karodziņš kalpo kā dekoratīvais elements, jo tas var būt ne tikai kādas noteiktas ģeometriska formas, bet, piemēram, dzīvnieka veidolā. Karodziņu piestiprina pie bultas (2), kas norāda vēja virzienu. Bulta gan nav obligāts elements, jo karodziņu var stiprināt tieši pie vējrāža vertikālās ass. Vēl nepieciešams atsvars (3), kam jābūt nedaudz smagākam par karodziņu, lai līdzsvarotu konstrukciju. Ja karodziņš pats spēj līdzsvarot sistēmu, atsvaru neizmanto. Tāpat vajadzīga vertikālā ass (4), kas nostiprināta speciālā blokā ar lodīšu gultņiem (5) vai vienkārši iestiprināta lielāka diametra caurulē (6). Šajā gadījumā sistēmā nepieciešama attiecīga diametra metāla lodīte (2. shēma), kas atvieglos konstrukcijas griešanos. Parasti vēja rādītāja nekustīgajā daļā izvieto arī debespušu rādītājus, apzīmējot ar attiecīgiem burtiem (7).
Lai vizuāli novērtētu vēja spēku, vējrādi var aprīkot ar metāla plāksnīti, kas augšpusē nostiprināta uz horizontālas ass. Šādus vējrāžus sauc par Vilda vēja rādītājiem (3. shēma). Vēja ātrumu nosaka pēc speciālas formulas, kurā ņem vērā plāksnītes laukumu, masu un nolieces leņķi.
Vislabāk no metāla
Vējrāža karodziņu visbiežāk izgatavo no dzelzs vai vara plāksnes. Protams, ja rocība atļauj, ar skici var doties pie kalēja un pasūtīt jau gatavu vējrādi, kas gan nebūs lēti. Kaltas smagākas ierīces nostiprināšanai būs vajadzīga arī masīvāka konstrukcija uz jumta, kurai jāiztur ne tikai vējrādītāja svars, bet arī vēja radītais spiediens.
Asis un to rotējošās daļas jāizgatavo tikai no izturīga metāla.
Darba kārtība
Vispirms vēlams izgatavot visas konstrukcijas rasējumu un parādīt to speciālistam. Viņš noteiks, vai jūsu plānotā konstrukcija darbosies.
Lai izgatavotu vējrādi, būs vajadzīgs elektriskais figūrzāģītis ar metāla griešanai paredzētiem asmeņiem, elektrourbis, āmurs, jaudīgs lodāmurs, spīles, asknaibles un plakanknaibles, leņķa slīpmašīna, vīles, smilšpapīrs. Izgatavojot lielākas metāla konstrukcijas, iespējams, būs vajadzīgs arī metināmais aparāts.
Karodziņa trafarets jāizgatavo dabīgā lielumā. Te var ņemt palīgā attēla datorizdruku, taču jārēķinās ar paša spējām vajadzīgo siluetu izgriezt no metāla vai cita materiāla loksnes. Šis darbs var prasīt visai daudz laika, turklāt jo mākslinieciskāks būs karodziņš, jo labāk tas izskatīsies uz jumta. Parasti izvēlas zīmējumu, kurš ietilpst uz 300×300 vai 500×500 milimetru loksnes. Lielāki karodziņi var neizturēt vēja radīto spiedienu un deformēties.
Karodziņu vislabāk izgatavot no 2–3 mm biezas metāla loksnes, savukārt asīm izmantot 10 mm diametra metāla stieņus.
Kā rotācijas mehānisms derēs gan metāla lodīte, gan gultņi. Ja pēdējos izvēlas slēgtus, tiem nekaitē mitrums, un nav problēmu ar ierīces ekspluatāciju ne ziemā, ne vasarā. Rotācijas konstrukciju var izgatavot no ¾ collas metāla caurules gabala, kurā stingri iestiprina atbilstošus gultņus un tiem cauri izlaiž vējrāža vertikālo asi.
Savukārt debespušu rādītājus izgatavo no 3 mm diametra metāla stienīšiem un 1,5–2 mm biezas metāla plāksnītes, no kuras izgriež burtus N, S, W, E (vai latviski Z, D, R, A). Burtiem jābūt tik lieliem, lai tos varētu izlasīt no zemes.
Metāla daļas vislabāk sametināt. Ja izmanto vara plāksnes un caurulītes, tās savā starpā salodē.
Kad konstrukcija gatava, to rūpīgi nokrāso ar izturīgu krāsu, lai pasargātu no atmosfēras ietekmes.
Novietojot vējrādi uz jumta, jāņem vērā debespušu izvietojums, ko vislabāk noteikt ar kompasu.
Tēlam ir nozīme
Parasti vējrādītāja zīmi izvēlas ar noteiktu nozīmi.
• Gailis nozīmē uzmanību. Tautas ticējumi vēsta – gaiļa simbols atbaida ļaunos garus.
• Kaķis simbolizē mājas siltumu.
• Pūce vienmēr asociēta ar gudrību.
• Lauva – spēks un vara.
• No ienaidniekiem māju sargā arī ērglis.
• Ģimenes laimes un savstarpējās saprašanās simbols ir stārķis.
• Savukārt skursteņslauķa tēls mājā ienes veiksmi.
• Lai cik dīvaini būtu, arī raganas tēls māju aizsargā no ļauniem spēkiem.
Tomēr nekur nav noteikts, ka jāizvēlas kāds no šiem tēliem. Galvenais, lai attēls būtu pozitīvs un jautrs. Tāpēc, izgatavojot vējrāža karodziņa skici, var likt lietā fantāziju vai lūgt pieredzējuša mākslinieka palīdzību. Vējrādītājs arī var simbolizēt mājas namatēva vai namamātes nodarbošanos, lai jau no tālienes varētu zināt, ka šeit mīt, piemēram, frizieris, autoatslēdznieks vai mednieks.
