Skūpstīties vai neskūpstīties? Skūpstīties! Iesaka gan seksologs, gan pat infektologs 0
Vai skūpstīties ir ne tikai patīkami, bet arī veselīgi, vaicāju speciālistiem.
Seksologam Artūram Vāverei lūdzu izskaidrot, kāpēc skūpstīties ir tik patīkami? Viņš iebilst – ne visiem ļaudīm tīk saņemt un sniegt skūpstus. Atkarībā no tā, vai bučoties patīk vai ne, skūpsti izraisa pozitīvas vai negatīvas sajūtas. Tiem, kam šis process patīk, skūpsts, īpaši pirmais, rada satraukumu un uzbudinājumu un veicina mīlas hormonu izstrādi. Lūpās atrodas daudz jušanas receptoru, tāpēc var teikt, ka skūpsts ir partnera intīma izjušana. Taču skūpsts var būt ne tikai kā viegli uzbudinoša masāža, kur katrs pieskāriens rada satraukuma trīsas. Tas var būt arī brutāls, radot pavisam citas izjūtas. Piemēram, franču skūpsta laikā partnera mutē nonāk ne tikai siekalas, bet arī mēle. Uz mēles atrodas garšas kārpiņas, tātad var teikt, ka partneris tiek arī izgaršots. Skūpsta laikā partneri apmainās ar mikrofloru. Turklāt skūpstus taču sniedz ne tikai uz lūpām, ar tiem mēdz pārklāt arī citas ķermeņa vietas. Skūpsta radītie sarežģītie procesi atspoguļojas smadzenēs, bet tie vēl nav pilnībā izpētīti, teic dakteris A. Vāvere. Jautāju, vai to dāmu lūpas, kuras “uzpumpētas” ar hialurona skābes injekcijām, ir tikpat jutīgas kā visiem citiem? Artūrs Vāvere atbild, ka ādas receptori “uzpumpētās” lūpās ir saglabājušies, bet jutība tomēr ir samazināta. Ar šādām mazjutīgām lūpām skūpsta īsto burvību ir grūti izjust, līdz ar to ir neiespējami ar partneri izbaudīt pilnīgu tuvību.
Vai skūpstīšanās ir vēlama no infekciju slimību ārsta viedokļa? Atbild Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš:
– Skūpstīties ir ļoti ieteicams, jo šī nodarbe no dažādiem aspektiem pozitīvi ietekmē mūsu organismu – pastiprina emocionālo saikni, samazina stresu, sadedzina kalorijas, uzlabo mutes veselību, jo siekalās ir fermenti, kas palīdz cīnīties pret mikrobiem, kā arī stiprina imūno sistēmu.
Tiesa, skūpstoties var iegūt vairākus vīrusus – saaukstēšanās, tajā skaitā gripas, Epšteina-Barra vīrusu, kas izraisa infekciozo mononukleozi ar drudzi, pumpām un kakla sāpēm. Arī herpes vīrusus, kas izpaužas kā “aukstuma” pumpas, retāk – hepatītu B. Tāpat skūpstīšanās procesā viens partneris no otra var dabūt cilvēka papilomu vīrusu, kas mēdz izraisīt kārpas, un streptokokus, kas var veicināt zobu kariesa attīstību, kā arī vēl citus mikrobus. Ja partneri neaprobežojas tikai ar skūpstu, bet nonāk līdz mīlas priekiem, pastāv iespēja inficēties ar tādām seksuāli transmisīvām slimībām kā hlamidioze, gonoreja, sifiliss u. c. Tāpēc ne tikai pirms seksa, arī pirms skūpstīšanās svarīgi zināt, kam gatavojaties sniegt skūpstu, un vai it kā jaukais process nevar novest līdz ārsta kabinetam. Ziemā, kad plosās gripa, pret savu veselību jāizturas īpaši atbildīgi – ja partneris vai pats esat saaukstējies, uz lūpām ir pumpas vai čūliņas, no skūpstīšanas vajadzētu atturēties. Vienmēr jārūpējas par mutes higiēnu, kā arī ieteicams vakcinēties pret gripu un hepatītu B.
Vai arī dzīvnieki, apliecinot mīļas jūtas, mēdz darīt kaut ko tādu, ko cilvēki dēvē par bučošanos? Stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Laura Līdaka:
– Tieši tā, kā to dara cilvēki, dzīvnieki laikam gan ne, bet kas tad ir bučošanās? Mīlestības izrādīšana. Arī dzīvnieku pasaulē ir novērotas dažādas mīlestības izpausmes, īpaši riesta laikā. Apmeklējot Rīgas Zooloģisko dārzu, ļaudis droši vien ir pamanījuši, ka papagaiļu puika un meitene viens otru ļoti mīļi apčubina un saskaras ar knābīšiem. Iespējams, to var saukt par bučošanos. Abpusējas maiguma izpausmes izteikti var novērot tiem dzīvniekiem, kuri veido stabilus pārus, piemēram, papagaiļiem, gulbjiem, no lielajiem dzīvniekiem – tīģeriem. Viņi gan rūpējas viens par otru, gan uzmana, gan apčubina. Patlaban varam vērot, kā zooloģiskajā dārzā veidojas attiecības starp tīģeru meiteni Katrīni un puiku Panu Janeku, kurš nesen tika iegādāts. Parasti nebrīvē tīģeru vidū izveidot pāri ir diezgan grūti, bet, šķiet, starp Katrīni un Panu Janeku mīlestība uzplaiksnīja no pirmā acu skatiena. Viņi gan vēl dzīvo katrs savā voljērā, ko atdala režģis, bet tīģeru meitene purpina, sprauslā, murrā, guļas zemē, mēģina caur režģi saskarties ar Pana Janeka ūsām un visādi citādi izrāda viņam savu patikšanu. Ir pamatotas cerības, ka zoodārzā izveidosies tīģeru pāris.
