«Šķūnīšu» nodokļa pirmrindnieki 0
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns apgalvo, ka ar tā saucamā šķūnīšu nodokļa palīdzību būšot iespējams ātrāk savest kārtībā par nekustamiem īpašumiem reģistrētos datus, cita starpā par nojauktajām vai laika gaitā sagruvušajām ēkām.
Tā kā Valsts zemes dienests noteicis, ka līdz šā gada 1. oktobrim par šādu ēku izdzēšanu no Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra īpašniekiem nebūs jāmaksā, esot jāizmanto šāda iespēja. “Jo agrāk sāksim sakārtot šīs lietas, jo labāk,” viņš piebilst. Priekšsēdētājam piebalso arī novada domes deputāts Viktors Eihmanis. “No nākamā gada “šķūnīšu” nodoklis tik un tā būs jāmaksā visiem, tāpēc labāk pierast pie tā laikus,” viņš saka.
Andrejs Spridzāns gan atzīst, ka “šķūnīšu” nodoklis pašvaldībai nedošot pārlieku lielus ienākumus. Tomēr vissvarīgākais ieguvums esot nevis nauda, bet skaidrība, ko pašvaldība iegūšot, ja šāds nodoklis būs jāmaksā jau šogad.
Jautāts, vai pašvaldība spēs pati ar saviem spēkiem ieviest skaidrību, kādas palīg ēkas būtu jāapliek un kādas nebūtu, priekšsēdētājs cer, ka pašvaldība to pagūs līdz nākamā gada sākumam.
Nodokļa ieviešanu, par ko izlemts arī Kokneses novada pašvaldībā, aizstāv tās priekšsēdētājs Dainis Vingris. “Runas par nodokļa slogu ir pārspīlētas. Tā kā šķūņu un citu saimniecības ēku kadastrālais novērtējums ir mazs, iedzīvotājiem varētu būt jāmaksā papildus vien daži lati gadā. Turklāt daudziem šķūnīši nav lielāki par 25 kvadrātmetriem, par ko nodoklis nebūs jāmaksā. Tāpēc šis nodoklis iedzīvotājiem nebūs nekāds slogs,” uzskata Dainis Vingris.
Nepamatots lēmums
Dobeles novada domes deputāts, bijušais pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Elksnītis saka, ka šāds pašvaldības lēmums ir nepamatots. Domes opozīcijas deputāti tam iebilduši, tomēr palikuši mazākumā. Viņaprāt, loģiski būtu vispirms gūt skaidrību par īpašumiem reģistrētajos datos un pēc tam ieviest nodokli. Deputāts domā, ka diezin vai ar nodokli izdosies piespiest īpašniekus reģistrēt nereģistrētos īpašumus un dzēst no kadastra dabā neesošos. Savukārt pašvaldība lieki šķērdēs naudu nodokļa iekasēšanai – izdevumi būs lielāki nekā ieņēmumi. Nodoklis par zemi un ēkām jau tā ir pietiekami liels, un šķūnīšu nodoklis iedzīvotājiem būs papildu slogs.
Dobeles novada domes deputāte, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja Agita Ozoliņa atklāj, ka viena daļa deputātu pirms šāda lēmuma pieņemšanas nav bijuši informēti un domes sēdē, kurā lemts par “šķūnīšu” nodokli, bijuši nostādīti fakta priekšā. Tāpat viņa pieļauj, ka vēl mazāk par to zina iedzīvotāji, kuriem jauns nodoklis būs kā sniegs uz galvas un radīs spriedzi. Viņasprāt, iedzīvotāji vispirms bija jāinformē par šādu nodokli un bija jādod laiks tam sagatavoties.
“Daudzās pašvaldībās atzīst, ka tām trūkst administratīvo resursu šāda nodokļa ieviešanai. Toties Dobeles novada pašvaldība izcelsies ar to, ka steigs ātrāk ieviest šo nodokli, kaut arī šogad likums to neprasa,” piebilst deputāte.
Kokneses novada domes deputāte Gita Rūtiņa uzskata, ka pašlaik šādu nodokli nedrīkstēja ieviest, tāpēc ka novada iedzīvotāju spējas maksāt ir ievērojami sarukušas. “Cilvēkiem tagad ir svarīgs katrs lats, tāpēc ir aplami runāt, ka tas viņiem, lūk, nebūs pārlieku liels slogs,” spriež deputāte. Viņasprāt, tikpat svarīgi būtu vispirms sakārtot īpašumu uzskaites datus un tikai pēc tam spriest par jauna nodokļa ieviešanu.
Iedzīvotāji iebilst
Bikstu pagasta iedzīvotāja, bijusī pagasta pašvaldības vadītāja Zinta Bugaja teic, ka novada pašvaldība ievieš “šķūnīšu” nodokli tāpēc, ka tai pastāvīgi trūkst naudas. Pēc viņas domām, vislielākais nodokļa slogs tiks uzkrauts lauku pagastu iedzīvotājiem, starp kuriem ir daudz pensionāru, cilvēku ar ļoti maziem ienākumiem vai pilnīgi bez darba. Arī Zinta Bugaja šaubās, vai ar šā nodokļa palīdzību būs iespējams sakārtot īpašumu datus, kā to iecerējusi novada pašvaldība.
Pret šādu nodokli noskaņota Auru pagasta iedzīvotāja Mirdza Jurjāne. Ja novada domei vajag tikt skaidrībā par īpašumiem un to piederību, tad to var izdarīt, neieviešot šādu nodokli, viņa piebilst.
Annenieku pagasta zemnieku saimniecības īpašniece Skaidrīte Freimane stāsta, ka viņai ir vairākas lielas ēkas siena glabāšanai un citām saimnieciskām vajadzībām, kas nekādu peļņu nedod. “Ja par tām būs jāmaksā nodoklis, mani izdevumi gluži dabiski pieaugs. Esmu pret šādu nodokli,” saka zemniece.
Bikstu pagasta zemnieku saimniecības īpašniece Mārīte Daukante ir sašutusi par šādu novada domes lēmumu. “Domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns pārstāv zaļzemniekus, kuriem pirmajiem vajadzētu aizstāvēt lauciniekus. Bet tā vietā viņš pirmais uzkrauj mums lielākus nodokļus!” viņa piebilst.
Citās pašvaldībās nesteidzas
No desmit manis aptaujātajām novadu pašvaldībām šogad nevienā “šķūnīšu” nodoklis netiek ieviests. Dažās atzīst, ka izdevumi šā nodokļa administrēšanai ir lielāki nekā ienākumi, turklāt tik īsā laikā apsekot visas saimniecības ēkas nav iespējams, tāpēc ar nodokli nav jēgas steigties. Citās atzīst, ka iedzīvotāju spējas maksāt strauji samazinās, aug viņu parādi, kas jāņem vērā, lemjot par jauna nodokļa ieviešanu.
Pašvaldību pārstāvji stāsta, ka ļaus iedzīvotājiem vispirms tikt skaidrībā, kādas saimniecības ēkas ir reģistrētas Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā.
Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Imants Balodis stāsta, ka šomēnes novada iedzīvotājiem izsūtītajos nodokļa maksājumu paziņojumos būs pievienots saraksts ar visām kadastrā reģistrētajām saimniecības ēkām. “Iedzīvotāji varēs redzēt, kādas būdas uz viņu vārda ir reģistrētas un kādas nav.”
Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs atklāj, ka pašvaldībā izvēlējušies citu ceļu – līdz šā gada beigām sakārtot par īpašumiem reģistrētos datus un tikai pēc tam, no 2013. gada, ieviest jauno nodokli. Aleksandrs Lielmežs pieļauj, ka arī nākamgad īpašumu uzskaite nebūs ideāla. “Tomēr diezin vai iedzīvotāji būtu priecīgi, ja mēs jau šogad prasītu viņiem kļūdaini aprēķinātu nodokli vai, piemēram, par dabā neesošām celtnēm,” saka domes priekšsēdētājs.
