Skumjais bezzobu smaids… Kāpēc svarīgs katrs zobs? Kādas ir iespējas saņemt palīdzību no valsts zobārstniecībai? 13
Lai cilvēks labi justos sabiedrībā, svarīgi, lai viņš varētu brīvi smaidīt. Aplūzuši, bojāti zobi vai to trūkums sabojā pat visglītāko ārieni. Šā defekta dēļ ir grūti atrast vai mainīt darbu, jo tas cilvēkā izraisa kompleksus un atstāj negatīvu iespaidu uz darba devēju. Taču tā ir tikai daļa nelaimes – kaitējums tiek nodarīts arī vispārējam veselības stāvoklim.
Kaut gan mūsdienās zobārstniecība piedāvā iespējas ikvienam tikt pie žilbinoši balta smaida, sabiedrībā joprojām daudzus redzam ar bezzobainām mutēm. Pēdējo gadu laikā sliktās ekonomiskās situācijas dēļ Latvijas zobārstiem ir krietni sarucis darba apjoms, tāpēc daļa dakteru devušies peļņā uz ārzemēm, toties palikušajiem pieaudzis tā dēvēto akūto pacientu skaits, kuri ierodas ar stiprām sāpēm un samilzušām mutes dobuma problēmām.
Svarīgs katrs zobs
Katram zobam mutē ir savs uzdevums. Zaudējot kaut vai vienu no ierindniekiem, tiek apgrūtināta ēdiena sasmalcināšana, kurai vissvarīgākie ir sānu zobi un dzerokļi. Lai nodrošinātu pareizu sakodienu un pilnvērtīgi sakošļātu uzturu, zobu rindai jābūt pilnai.
Blakusesošie zobi, trūkstot kādam no kaimiņiem, mēdz ieņemt nepareizu stāvokli. Ja zaudēti vairāki, mainoties sakodienam, var rasties apakšžokļa locītavas iekaisums. Nesalabojot svarīgo mehānismu, locītavas galviņa pamazām ieņem nepareizu stāvokli, tādējādi vājinot žokļa funkciju.
Ja ēdienu pietiekami nesasmalcina, tiek bojāts kuņģa un zarnu trakts, organismam nepieciešamās vielas nav iespējams uzņemt pilnībā. Tie, kam trūkst zobu, izvēlas mīkstu barību un, piemēram, negrauž burkānus, neēd ābolus, tāpēc var rasties vitamīnu deficīts. Turklāt bojātos zobos savairojušās baktērijas ar asinīm var izplatīties pa visu organismu, novājinot imunitāti, izraisot sirds, plaušu un citas slimības vai vispārēju saindēšanos jeb sepsi. Šā iemesla dēļ pirms nopietnām operācijām svarīgi sakārtot mutes dobumu.
Ģimenes ārste un geriatre Aiva Lībere atceras, ka agrāk, strādājot plaušu ķirurģijas nodaļā, nereti nācies ārstēt videnes (plaušu daļas – red.) infekcijas, kas radušās no sastrutojušiem karioziem zobiem vai smaganu slimībām.
Arvien skaidrāk apzinoties visu organisma sistēmu savstarpējo saistību, pēdējā laikā pastāv tendence zobārstniecību vairāk saistīt ar vispārējo medicīnu. Stomatologiem tiek rīkotas kopīgas konferences ar ģimenes ārstiem, gastroenterologiem, pulmonologiem, kardiologiem. Viņi arvien vairāk cenšas iedziļināties citās medicīnas nozarēs. Savukārt vispārējās prakses ārsti izglītojas par zobu un smaganu slimībām.
“Ēdot mutē izdalās vairāk siekalu un sākas ķīmiskie procesi, lai sašķeltu barības vielas. Kārtīgi košļājot un darbojoties žoklim, uzlabojas galvas asinsrite, kas ir īpaši svarīgi senioriem,” uzsver daktere Lībere. Veciem ļaudīm, kuri nereti izvēlas mīkstus produktus, ko var viegli saspiest ar smaganām, tā saukto tējas un tostermaizīšu diētu, rodas olbaltumvielu deficīts, zūd muskuļu masa un spēks, kas traucē kustībām, tāpēc seniori nereti kļūst mazāk aktīvi un pakāpeniski attālinās no sabiedrības. Olbaltuma trūkuma gadījumā veca cilvēka organismam arī grūtāk atjaunot līdzsvaru pēc akūtām slimībām vai traumām.
