Neizmantoto iespēju savienība jeb Latvijas kausa spēle basketbolā nepatīkami pārsteidz ar biļešu cenām 2
Edgars Jaunups soctīklos publiskojis skumjas pārdomas pēc nedēļas nogales Latvijas kausa spēles basketbolā, kas notika Daugavpilī. Viņaprāt, basketbola saimniecībā ir vērojamas vairākas nepilnības, kas skaidri izgaismojās šajā pasākumā.
Turpinājumā paša Jaunupa rakstītais.
““Užavas kausa” sausais atlikums. Sestdien Daugavpilī tikai aizvadīts Latvijas kauss basketbolā. Sākumā uzreiz saku lielu paldies pilsētai. Vefiņš tur ik pa laikam spēlē, jo mums kā čempioniem ir pienākums pret basketbolu un, ja varam kā veicināt tā izplatību, to arī darām. Daugavpiliešiem patīk basketbols un ticam, ka kādā no spēlēm satiksies īstie cilvēki, lai tur varētu tapt augstākā līmeņa komanda. Ja pašvaldība nonāks līdz skaidram konceptam un rīcībai, tad Latvijas-Igaunijas līgas līmenis tur var būt pat divu gadu laikā.
Šoreiz, lai arī Latvijas kausa fināls, bet tā bija neizmantota iespēja būtiski tuvināt Daugavpili lielajam basketbolam. Mums kā uzvarētājiem jau varbūt nevajadzētu skatīties zirgam zobos, bet nepamet sajūta, ka to, ko citi cenšas būvēt, Latvijas Basketbola savienība vienkārši aizbrauc un “sačakarē”. Acīmredzot tāpēc, ka citādi nemāk.
Pirmkārt, pirms kausa fināla bija zemāko līgu Zvaigžņu spēle. Pasākums ar potenciālu citā un īpašā šim mērķim dienā, kur zemāko līgu spēlētāji būtu galvenās zvaigznes, kur šis notikums attīstītu spēli un būtu svētki kādā otrās līgas īstajā pilsētā. Šeit – skumja izgāšanās. Totāli tukša zāle, dalībniekiem pat nav kompensēts ceļš, bezjēdzīga piedeva kaut kam citam. Ja ir labas idejas jāsabojā, tad zvaniet Basketbola savienības komandai. Izšķērdēta nauda un iespēja.
Otrs, kausa finālspēle. Pirms diviem gadiem Liepājā ieeja bija bez maksas. Rezultātā zāle bija pārpildīta, cilvēki netika iekšā, kas brauca no Rīgas, vispār palika kā muļķi. Organizatoru komandai ar aizvadītās nedēļas “superzvaigzni” Kristapu Janičenoku priekšgalā tiek skaidrots: “Kāpēc bezmaksas? Tas tak’ ir aplami! Jūs nogaliniet produktu.” Paiet divi gadi un Daugavpilī biļešu cenas LBS iegriež pat 20€ apstākļos, kad vietējā komanda nav starp finālistiem! “Jā! Divdesmit, Karl! Divdesmit!,” kā teiktu klasiķi. Rezultātā, ja godīgi, vidēji piepildīta zāle. Atkal zaudēta iespēja. Šis tomēr kausa fināls, nevis ierindas spēle. Tā varēja būt un tai bija jābūt izpārdotai. Bet ne atkal šoreiz, jo ne-darītāji ir pārfinansēti (kā atceramies no olimpiskās kvalifikācijas skandāla vasarā, ko, cita starpā, šobrīd izmeklējot kontrolējošās iestādes un, kā pilsētā runā, problēmu esot daudz) un vairs nesaprot, ko nozīmē reāli domāt un strādāt. Piemēram, naudas balva Latvijas kausa fināla vērtīgākajam spēlētājam ir 200€! VEF sezonā “Basketbola klases” jauniešu labākajiem balvas visās vecuma grupās piešķir katram divas ar pusi reizes lielākas. Tas parāda prioritātes un atbild uz jautājumu, kāpēc es saucu Latvijas Basketbola savienības vadību par nelaimi basketbola attīstībai. Aiza starp Latviju un Lietuvu pieaug. Un neatgādiniet Džakartu un spēli ar Lietuvu. Tas bija iepriekšējās desmitgades nopelns.
Ar bažām gaidu vasaru. Mums šogad ir Eurobasket Rīgā. Jā, super iespēja un patiesi liels pasākums. Pilsētā sajūta nulle, ja neskaita katastrofālo Eurobasket uzrakstu, kas kādu laiku “intesīvi reklamēja” čempionātu uz AB dambja, tad tika “nomests” pie Akmens tilta un tagad ir pārvietots gan jau uz vēl “perspektīvāku” vietu, ko neviens nespēj vairs atrast. Atceros 2009.gada čempionātu sievietēm vai 2015.gada vīriem. Tur šajā laikā notika jau daudz un interesantas publiskas aktivitātes, kas Latvijā raisīja čempionāta gaidas un interesi par to. Šeit nulle. Un nesakiet tikai, ka jelkāds nopelns Basketbola savienībai ir par pārdotajām biļetēm. Nē. Nekāds. Par to ir parūpējušies daudzi ilgu gadu garumā, bet tikai ne Cipruss un Vējonis.”
