Skultē vēlas būvēt gāzes termināli 4
Sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa projektu vērtē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Rīt Nacionālā termināļa biedrības pārstāvji tiekas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) ekspertiem, kam sniegs papildu informāciju par biedrības sagatavoto LNG termināļa projektu Latvijā. Projekta par peldošā LNG termināļa izveidi Skultē, jūrā, divus kilometrus no krasta ļautu Latvijas gāzes pircējiem ik gadu ietaupīt daudzus desmitus miljonus latu, kas patlaban tiek maksāti vienīgajam gāzes piegādātājam “Gazprom”. SPRK vērtējumu projektam sniegs sešu mēnešu laikā.
Klaipēdas projekts
Nu jau pavisam droši var teikt – “Klaipedos nafta” īstenotais LNG peldošā termināļa projekts Lietuvā būs pirmais Baltijas valstīs. Negaidot uz ES struktūrfondu atbalstu, šā gada beigās peldošā platforma ar regazifikācijas iekārtu un atbilstošo infrastruktūru sāks darboties. Projekts paredz LNG termināļa nomu uz desmit gadiem, maksājot iznomātājam no Norvēģijas 43 miljonus eiro gadā. Aptuveni 173 miljonus eiro Lietuvā tērēs LNG termināļa darbībai nepieciešamās infrastruktūras nodrošinājumam. Klaipēdas LNG termināļa jauda – 3 miljardi m3 gāzes gadā. Salīdzinājumam – Latvijā ik gadu tērē aptuveni 1,5 miljardus m3 gāzes. Klaipēdas termināļa direktora vietnieks Tads Matuļonis uzsver – termināļa nodrošinātā trešo pušu piekļuve LNG veidos konkurenci, varēs diversificēt gāzes piegādes avotus, būs nodrošināta droša enerģijas piegāde, turklāt importa cenas parādīs pasaules tirgus cenas līmeni. Jāņem vērā, ka gāzes pircējiem tarifā būs iekļautas samērā lielas investīcijas.
Kāpēc Latvijā lētāk
Patlaban Eiropas Komisija vērtē, kurā valstī – Igaunijā vai Somijā – būtu izdevīgi būvēt reģionālās nozīmes LNG termināli. Neraugoties uz Klaipēdas termināļa darbības sākšanu šā gada beigās, iespējams, pēc trīs četriem gadiem arī Latvijai būs savs LNG terminālis. Latvijas Nacionālā termināļa biedrības dibinātājs Gatis Ābele uzsver – Skultes tuvums Inčukalna pazemes gāzes krātuvei padara LNG projektu saimnieciski izdevīgu un samērā lētu – kopējās izmaksas tā īstenošanai, ieskaitot gāzes vada būvniecību uz 35 kilometrus tālo krātuvi, ir līdz 100 miljoniem eiro. Tiesa gan, šajās izmaksās nav iekļautas kompensācijas maksas tiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumā atradīsies gāzes vads. Salīdzinoši nelielie naudas ieguldījumi skaidrojami ar to, ka nav jābūvē LNG tver-tnes, kur jāuztur zema temperatūra. Biedrībā ir aprēķināts – ja terminālis jau darbotos, tad tam piegādātā LNG cena gada laikā būtu vidēji par 100 miljoniem eiro mazāka, nekā pārmaksājam “Gazprom”.
Skultes projekta īstenošanā gatava esot iesaistīties pasaules vislielākais LNG transportēšanas uzņēmums – Norvēģijas–Singapūras “BW”. “Vissvarīgākais patlaban ir neiesaistīties ar “Gazprom” un citiem “Latvijas gāzes” akciju īpašniekiem nekādos arbitrāžas vai tiesas procesos, lai nenobiedētu šo vai citu investoru ieguldīt naudu un zināšanas Latvijā,” tā G. Ābele. Viņš teic, ka, visticamāk, “Gazprom” nepieļaus savas tirgus daļas samazinājumu mazāk nekā līdz 50 – 70%, tāpēc Skultes LNG termināļa jaudai vajadzētu būt 2 – 4 miljardus m3 lielai.
Tomēr viss nav tik vienkārši – Latvijas likumos patlaban vēl nav atrunāts, ka pieeja Inčukalna krātuvei ir arī trešajām personām, tāpat nav zināms, kā darbosies gāzes sadales mehānisms pārdevējiem. Nav izšķirts, kam pieder pati pazemes gāzes krātuve. Iemesls – līdz 2017. gada 1. aprīlim AS “Latvijas gāze” ir monopol-tiesības gāzes pārdošanā. Nav arī noslēpjams gāzes monopolista lobija darbs savu interešu aizstāvībā.
Tendences pasaulē
Dažādu avotu prognozes rāda gan dabas gāzes, gan arī LNG patēriņa kāpumu. Par ļoti svarīgu spēlētāju pasaules dabasgāzes tirgū nākamajos divos gados gatavojas kļūt ASV, kas izejvielu iegūst no slānekļa. G. Ābele teic, ka ietekme šajā gadījumā uz LNG cenu Eiropā un Latvijā varētu būt netieša. Proti, mazināsies pieprasījums pēc LNG Āzijas valstu tirgos, kas mazinās arī cenu. “Ir arī indikācijas par Ziemeļamerikas piegādātāju ieinteresētību sadarboties ar Baltijas valstīm. Mēs viņiem esam vieni no vistuvākajiem iespējamajiem pircējiem,” tā G. Ābele. Nacionālā termināļa biedrībā uzskata – Latvijai ir iespējas kļūt par reģionālu gāzes tirdzniecības mezglu, paātrinot gāzes tirgus reformas, nodalot pārvades sistēmu, kā arī nodrošinot regulētu pieeju esošajai pārvades un uzglabāšanas infrastruktūrai iespējamiem LNG termināļu operatoriem. Pēc Lietuvas–Polijas starpsavienojuma izveides nākamajos gados, LNG termināļu darbības sākšanas Baltijas valstīs vajadzētu samazināties arī Latvijas patērētāju maksātajai gāzes cenai. Eksperti gan solījumus par cenas kritumu nebārsta, uzsverot gāzes piegāžu drošības nosacījumu. Gāzes tirgus liberalizāciju paredz arī ES direktīvas.
Viedoklis
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: “Pēdējos divos gados valdība ir pieņēmusi vēsturiskus lēmumus, kuru apstiprināšana Saeimā samazinās esošā monopolista varu jau šogad, nodrošinot trešajām pusēm piekļuvi Latvijas gāzes sistēmai. Tomēr gāzes tirgus liberalizācijā ļoti svarīgs jautājums ir infrastruktūra, lai tiktu nodrošinātas reālas alternatīvas Krievijas gāzei. Šajā ziņā esam panākuši, ka ES kopējās intereses projektos tiek iekļauts Lietuvas–Polijas gāzes starpsavienojums, Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas un paplašināšanas projekts, kā arī reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis, par kura atrašanās vietu gan Igaunija un Somija vēl nav panākušas vienošanos un arī Eiropas Komisija nav sniegusi savu galavārdu. Tieši tāpēc Latvijai ir interesants arī investoru piedāvājums attīstīt nacionāla mēroga LNG projektu Skultes ostā. Šobrīd gan no projekta attīstītājiem tiek gaidīts detalizētāks projekta izklāsts.”
