Skultē top alternatīva “Gazprom” 2
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Latvijai šobrīd ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija, tirgū darbojas AS “Latvijas gāze” (“LG”), bet alternatīva Krievijas dabasgāzei Latvijā varētu īstenoties pēc trim gadiem.
Par gāzes tirgus pakāpenisku atvēršanu līdz 2017. gada aprīlim Saeima galīgajā lasījumā varētu lemt jau šonedēļ. Saeima attiecīgus grozījumus Enerģētikas likumā pieņēmusi jau divos lasījumos. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai saspīlējums Krimas pussalā var ietekmēt Latvijas gāzes patērētājus, “LG” pārstāvis Vinsents Makaris atbildēja ar lakonisku “nē”. Līdz 2017. gadam varētu būt ekspluatācijā nodots Nacionālā gāzes termināļa iecerētais sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālis Skultē, kas iecerēts kā alternatīva “Gazprom” piegādēm.
Bīda uz 2019. gadu
Kopējā Latvijas energoresursu patēriņā dabasgāze veido ap 30%, 2012. gadā kopumā patērējām 1,508 mljrd. m3 dabasgāzes, liecina Ekonomikas ministrijas informācija. Liberalizējot tirgu pirms 2017. gada aprīļa, Latvija riskē ar daudzmiljonu strīdu ar “LG”, kas atsaucas uz privatizācijas līgumu. Taču “LG” iebilst arī pret dabasgāzes tirgus atvēršanu pa posmiem, sākot jau no šā gada aprīļa un nodrošinot trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai.
“Reģionāls terminālis Baltijai ir nepieciešams, mēs konkurencē neredzam problēmas, vienīgi jārēķinās, ka tas nenotiks tuvāko gadu laikā,” saka “LG” pārstāvis V. Makaris. “LG” iebilst pret uzņēmuma sadalīšanu pirms privatizācijas līgumā minētā termiņa beigām.
Tirgus atvērsies, agrākais, 2019. gadā, kad varētu tikt atklāti jauni gāzes piegāžu ceļi. V. Makaris arī norāda, ka jau šobrīd apkures sezonā no krātuves tiek apgādāta Igaunija, mazākos apjomos Lietuva, un gada sākumā “LG” noslēgusi līgumu ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (vēl tapšanas stadijā) operatoru par dabasgāzes uzglabāšanu līdz 2017. gada pavasarim.
40 miljonu eiro investīcijas
Dabasgāze par sašķidrināto gāzi tiek ražota speciālās rūpnīcās, tālāk pārvadāta tankeros un tad ostā regazificēta, atgūstot sākotnējo formu. “Iecerētais terminālis Skultē nav klasisks, tā drīzāk būs peldoša barža, kur tiek veikta regazifikācija, no kura gāze pa pieslēgumu tiek aizvadīta līdz Inčukalna pazemes krātuvei,” stāsta Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Gatis Ābele, “Šobrīd turpinām projekta priekšizpēti. Svarīgs ir pamatojums regulatoram un Eiropas Komisijai, kādus ieguvumus no termināļa varēs baudīt patērētāji.”
Viens no nosacījumiem termināļa izveidē ir caurspīdīga akcionāru struktūra, kas spēj piesaistīt finansējumu. Kopš pagājušās vasaras notiek sarunas ar lielāko privāto SDG transporta flotes īpašnieku pasaulē BW, kā arī investoriem no ASV, Kanādas, stāsta G. Ābele. Izmaksas tiek lēstas uz 40 – 45 miljoniem eiro, kas ir krietni lētāk nekā plānotiem sašķidrinātās gāzes termināļiem kaimiņvalstīs. Minimālā termināļa jauda plānota 1/3 no Latvijas gāzes gada patēriņā – 500 milj. m3, bet maksimālā jauda – 2,5 mljrd. m3, kas ļautu radīt alternatīvu Krievijas gāzei reģionā. Projekta virzītāji pēta gāzes piegādi no Norvēģijas, ASV, Austrālijas. Piedāvājot elastīgus piegādes termiņus, gāzes cenu Latvijas puse varētu piedāvāt konkurētspējīgu – ap 300 USD par tūkst. m3.
“LG” pārstāvis, jautāts, vai sašķidrinātās gāzes termināļu bums nespiedīs “Gazprom” samazināt gāzes piegādes cenas, atbildēja noraidoši. “Latvijā iespējamais scenārijs, visticamāk, būs pretējs. Mums ir viena no zemākajām iepirkuma cenām Eiropā, faktiski līdzvērtīga SDG cenām lielajos piegādes punktos. Tādā mazā tirgū kā Baltija šobrīd SDG, visticamāk, būs dārgāka par cauruļvadu piegādēm, jo jāveic investīcijas terminālī, tā uzturēšanas izmaksas ir augstas un arī SDG pasaulē plūst uz Āziju un par konkurētspējīgu cenu mazos apjomos to iegādāties būs sarežģīti,” pauž V. Makaris. Ne velti publiskā telpā “LG” vadītājs Adriāns Dāvis, runājot par termināļu bumu, piebilst, ka “Gazprom”, nedaudz pamainot gāzes cenu, tos izkonkurēt nebūtu problēmas.
Konkurence aug
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no dabasgāzes piegādēm Eiropai. Noslēgumam pamazām tuvojas Eiropas valstu slēgtie kontrakti ar “Gazprom”, un pircēji skatās, kā mazināt tā ietekmi, jo kompānija pagaidām neizrāda elastību cenu samazināšanas virzienā. Sašķidrinātās gāzes termināļi iecerēti Lietuvā, Klaipēdā, kur investīciju apjoms varētu sasniegt ap 430 milj. eiro, arī Igaunijā un Somijā un citur Eiropā
2016. gadā rietumvalstis varētu saņemt sašķidrināto gāzi jau no ASV, Kanādas, kas plāno palielināt savus pārdošanas apjomus. Tur nu “LG” ir taisnība, ka Āzija ir lielākais sašķidrinātās gāzes noņēmējs, bet tā pati Katara, kas ir lielākais šī produkta piegādātājs pasaulē, savukārt var palielināt savas piegādes Eiropai.
