Foto: Valdis Semjonovs

Skujkoki mazam dārzam. 10 retas šķirnes, kas derēs nelielām platībām 3

Skujkoki nav tikai liela dārza priekšrocība, jo ir radīts daudz skaistu pundurformas šķirņu arī mazajiem dārziem. Arī krāsu dažādība ir visai plaša: no tumši zaļas līdz sudrabaini baltai un zilganas līdz oranži dzeltenai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Stādaudzētāja, stādu plača Valmiera vadītāja Inga Gailuma atlasījusi skaistākās un neparastākās šķirnes, kuru izturību vietējos apstākļos pārbaudījusi savā dārzā.

Kur un kā stādīt

Vislielākā kļūda, kas tiek pieļauta, stādot skujkokus, ir stādījumu sabiezināšana. Skujkoki vislabāk savu formu varēs parādīt, ja tiem būs pienācīgi daudz vietas, kur izplesties.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai pirmajos gados stādījums neizskatītos pārlieku skrajš, starp skujkokiem var stādīt ziemcietes un vasaras puķes. Labi izskatīsies arī dažādi ziedoši krūmi, jo skujkoki ir labs fona augs.

Vispareizāk būtu skaisto dobi izplānot savlaikus un izvēlēties konkrētai vietai un apstākļiem piemērotākos augus. Impulsīviem pirkumiem visgrūtāk atrast tiem piemērotu vietu dārzā.

Skujkoki ar dzeltenraibām un baltraibām skujām mīl sauli, tādēļ tos stāda vietā, ko apspīd pēcpusdienas saule. Saulmīles ir arī priedes un asās egles – tās var stādīt pilnā saulē.

Parasti augsni dārzos nevajag papildus ielabot. Tomēr, ja tā ir ļoti mālaina, smaga, to ielabo ar granti, savukārt tīru smilti – ar trūdzemi un mālu, bet minerālmēslus nedod.

Stādam rok bedri, kas ir nedaudz lielāka par sakņu kamolu. Stādot augsni ap kokaugu pieblīvē ar kāju, lai tā vienmērīgi piespiestos pie saknēm.

Pēc piemīdīšanas uzber vēl nedaudz augsnes un aplej. Lai augsni pasargātu no izžūšanas, mulčē ar mizu mulču 3–5 cm biezā kārtā.

Ja kokaugs vienuviet audzis 3–5 gadus un radusies nepieciešamība to pārstādīt, vispirms tam apkārt apļveidā ar lāpstu atdur saknes, lai veidotos kompakts sakņu kamols. Pēc gada (līdz oktobra sākumam) vai agri pavasarī pēc zemes atlaišanās augu pārstāda jaunā vietā.

Svarīgs ir mitrums

Lai izvairītos no skujkoku bojāejas, rudenī pirms pastāvīgā sala iestāšanās jāpārliecinās, vai skujkokiem ir pietiekami mitruma, īpaši svarīgi tas pēc sausas vasaras vai rudens.

Reklāma
Reklāma

Trūkstot mitrumam, augi ne tikai var aiziet bojā, bet arī cietīs no saules apdegumiem pavasarī. Lai mazinātu apdegumu veidošanos, jutīgie skujkoki, parādoties saulei, jānoēno.

Vainagu veidošana

Asās egles, kas veido palielu augumu, dzīves sākumā ir lēnaudzīgas, bet vēlāk to augšanas ātrums strauji palielinās. Tad kokus nepieciešamības gadījumā var sākt veidot, to darot vasaras otrajā pusē, rudenī.

Skujkokiem apgriešana nāk tikai par labu – tie sakuplo, iegūst izteiktāku formu. Lēnaudzīgās punduršķirnes neapgriež, jo to pieaugums ir niecīgs.

Skujkoku krūmveida formām (piemēram, kalnu priedēm), lai vainags veidotos kompaktāks, jūnija sākumā, kad jaunie dzinumi sasnieguši 10–15 cm garumu, tos noīsina uz pusi.

Fakti

Pie pundurauguma skujkokiem pieskaita šķirnes, kas sasniedz līdz 3 m augstumu.

Jutīgo šķirņu jaunos kociņus ik rudeni ieziemo, līdz tie sasnieguši 2,5 m augstumu.

Skuju brūnēšana

Skujas nav mūžīgas. Ja tās sāk brūnēt rudenī, tas ir dabisks dzīves cikls, jo skujas palaikam mainās. Turpretī, ja skuju brūnēšana notiek veģetācijas perioda laikā, tad tam jāpievērš uzmanība.

Slimas skujas sakalst uz zariem, nenobirst, uz tām redzami punktiņi (slimības rosina dažādas sēnes). Bojātos dzinumus izgriež kopā ar veselo, neinficēto piezaru daļu (3–5 cm) un sadedzina.

10 retas skujkoku šķirnes mazam dārzam

Foto: Valdis Semjonovs

Kalnu priede (Pinus mugo) ‘Rysy’ ir lēnaudzīga pundurpriede, kas veido kompaktu, blīvu, apaļu vainagu. Dzinumu pieaugums gadā ir līdz 2 cm. Desmit gados skujkoks sasniedz 30 cm diametru. Skujas dzeltenzaļo krāsu saglabā visu gadu.

Foto: Valdis Semjonovs

Kalnu priede (Pinus mugo) ‘Allgaü’ ir lēnaudzīga pundurpriede. Desmit gadu vecumā priede ir 40 cm augsta, 50 cm plats apaļas formas vainags, bet vēlāk tā izveido blīvu tumšzaļu konusu 180 cm augstumā, kas reti raksturīgi kalnu priedēm.

Foto: Valdis Semjonovs

Asā egle (Picea pungens) ‘Maigold’ ir krāšņa gan pavasarī, gan ziemā. Augstums 25–30 gados sasniedz 5–6 m, platumā 3 metrus.

Vidēji ātraudzīga, dzinumu pieaugums gadā 10–15 cm. Vainags neregulāri konisks, skujas biezas, ļoti asas. Jaunie dzinumi ir krēmkrāsā. Audzē saulainā vietā.

Foto: Valdis Semjonovs

Korejas baltegles (Abies koreana) ‘Kohouts Ice Breaker’ punduršķirne ir ar ļoti blīvu zarojumu un liektām, izgrieztām skujām – atgādina bumbu ar ledusgabaliņiem.

Augam ar laiku veidojas spilvenveida vainags. Sasniedz 0,5 x 1 m augumu. Audzē mēreni mitrā, vidēji auglīgā augsnē (sausās vietās uz skujkokiem savairojas baltegļu hermess).

Foto: Valdis Semjonovs

Asā egle (Picea pungens) ‘Pali’. Apaļa bumbas forma: augstums un platums desmit gadu vecumā ir 30 cm. Dzinumu pieaugums gadā ir 2–2,5 cm. Vainags blīvs, skujas īsas, asas, zilganpelēkas.

Foto: Valdis Semjonovs

Asā egle (Picea pungens) ‘Niemetz’ sasniedz 3 m augstumu. Dzinumu pieaugums gadā 10–15 cm. Vainags blīvs, skujas asas, izteikti zilā krāsā, bet jaunie dzinumi ir krēmkrāsā.

Foto: Valdis Semjonovs

Klinškalnu priedei (Pinus contorta var. latifolia) ‘Chief Joseph’ vainags ir nedaudz asimetrisks. Skujas īsas, liektas, sakārtotas pušķīšos pa diviem, koši zaļā krāsā.

Augusta beigās skujas kļūst dzeltenas un tādas ir līdz pat pavasarim. Desmit gadu vecumā priede izaug ap 2 m augstumā un ap 1 m platumā. Ziemcietība ļoti laba.

Foto: Valdis Semjonovs

Japānas širmegle (Sciadopitys verticillata) ‘Grüne Kugel’ izaug 1,2 m augsta. Vainags blīvs, skujas tumši zaļas. Jaunībā vainags apaļš, vēlāk nedaudz saplacinās. Augšanai labāka ir pēcpusdienas saule un pietiekami mitra, labi drenēta smilšaina augsne.

Bargā ziemā var piesegt: kamēr zeme vēl nav sasalusi, ap augu iesprauž trīs mietiņus, un, iestājoties salam, ap augu aptin agrotīklu, atstājot vaļā augšpusi, lai skujkoks var brīvi elpot. Širmegles iztur 23–28 °C salu. Ingas Gailumas dārzā šī širmegle jau piecus gadus aug bez pieseguma.

Foto: Valdis Semjonovs

Japānas baltā priede (Pinus parviflora) ‘Shinbacu’ ir piecu skuju priede. Labi aug vējiem neaizsargātā, saulainā vietā, vidēji auglīgā, viegli skābā augsnē. Pārziemo bez piesegšanas.

Foto: Valdis Semjonovs

Pireneju kalnupriede (Pinus uncinata) ‘Billabong’. Vainags lodveida, skujas biezas, cietas, divkrāsu (zaļa un krēmbalta), izaug 80 cm augsta, ap 1 m plata. Aug smilšainās augsnēs (kalnupriedei nevajag treknu augsni).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.