Skujenieks par Rokpeļņa atzīšanos: Kā bijām, tā paliksim draugi 3
Dzejnieka Jāņa Rokpeļņa atzīšanās sadarbībā ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK) no padomju režīma politiskajām represijām cietušo dzejnieku Knutu Skujenieku ir pārsteigusi, taču viņš Rokpelnim apliecinājis, ka, neskatoties uz šo faktu, abu draudzība turpināsies, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
“Pārsteigums bija, bet tas manī neizsauca kādu īpašu sašutumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Es neesmu aizspriedumains cilvēks. Arī Rokpelnim es pateicu – kā mēs bijām draugi, tā mēs paliekam draugi. Es jau nu gribētu, lai cilvēki pēc Jāņa, lai sadūšotos. Ja viņi gaidīs līdz tam laikam, kad viņus atmaskos, mana attieksme pret viņiem būs citādāka,” saka Skujenieks.
Pats Rokpelnis raidījumam stāsta, ka viņa solis rakstnieku aprindās radījis milzīgu spriedzi. “Nekādu piemēru, paraugu es negribēju rādīt. Bet sākumā es domāju, ka man sekos, ka būs sekotāji. Kā nāca manās ausīs – daži cilvēki ir satraukušies, ka tiks diskreditēti “Atmodas” lielākie darbinieki, darbinieces, rakstnieki un tā tālāk. Ka šī akcija ir ļoti bīstama.”
Neko kompromitējošu par konkrētiem cilvēkiem Rokpelnis neesot stāstījis, lai gan atzīst, ka uzdoti jautājumi arī par viņa tā laika tuvākajiem draugiem – dzejniekiem Uldi Bērziņu un Skujenieku. Bērziņam Rokpelnis visu izstāstījis jau deviņdesmito gadu sākumā, bet Skujenieks par Rokpeļņa sadarbību uzzinājis tikai tagad.
Publiski zināmus cilvēkus, kuri labprātīgi atzinušies sadarbībā ar čeku, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Bez dzejnieka Rokpeļņa, tādi ir arī bijušais Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis un ekspolitiķis Georgs Andrejevs. Mazāk pamanītas palika Āzijas pētnieka, profesora Leona Taivāna atklāsmes jau deviņdesmitajos gados. Viņš par čekas aģentu savervēts 1969. gadā, kad dzīvojis Maskavā. Profesoru pašpārmetumi nenomoka. „Kas attiecas uz Jāņa Rokpeļņa atzīšanos, man liekas, ka tā ir pārāk emocionāla, pārlietu pašmocoša. Tā kņada ir pilnīgi lieka, tā ir pārprasta, tā ir dzīve melnā un baltā kategorijās – tur ir nodevēji un tur ir labie,” vērtē Taivāns.
Viņš pievienojas balsīm, kas saka, ka VDK aģentiem par savu sadarbību būtu jāstāsta atklāti. „Mēs izrunājām šo lietu savulaik ar Juri Rubeni, un mums bija tāda ideja, ka vajadzētu sākt tautas attīrīšanu vai tautas morālo rehabilitāciju ar to, ka garīdznieki vispirms pateiks, kurš ir sadarbojies. Nolēmām tā, ka es tad pastāstu par savu sadarbību un ar to aicinu tad Latvijas garīdzniekus atzīt savu sadarbību ar VDK. Tā bija tāda sekošana Vācijas modelim. Neviens neatsaucās.”
Tikmēr citviet bijušajiem ziņotājiem nācies atbildēt arī valsts un sabiedrības priekšā. VDK aģentu sarakstu publiskošana tikko kā noslēgusies Lietuvā. Tur lustrācija notika pēc principa, ka, ja cilvēks valstij atzīstas sadarbībā ar čeku, tad viņa vārdu nepublicē. Pēdējā Lietuvas publiskotajā aģentu sarakstā parādās arī izcilā un ārpus valsts robežām pazīstamā aktiera Donāta Baņoņa vārds. Nu jau mūžībā aizgājušais aktieris bijis ziņotājs ar segvārdu “Broņus” – to sabiedrībai atklājušas Lietuvas iestādes, sagādājot valsts iedzīvotājiem milzu pārsteigumu. „Šādus cilvēkus apgānīt. Varbūt arī viņi bija VDK iekļauti, varbūt arī kaut kādus parakstus uzlikuši. Nu un tad? Es viņus nenosodītu,” vērtē pazīstamais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis.
Lēmums, ko darīt ar Latvijas VDK aģentu kartotēku, Latvijas valdībai būs jāpieņem jau šī gada rudenī.
