“SkujaBraden” neiztur: gandrīz gadu pēc “Martinsona balvas” pauž bažas par tās norisi 4
Pagājušajā vasarā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notika pirmā Latvijas starptautiskā keramikas biennāle “Martinsona balva”, kurā par uzvarētājiem tika atzīti Dainis Pundurs, apvienība “SkujaBraden” un Valda Podkalne. Gandrīz gadu pēc konkursa noslēguma bažas par tā norisi paudušas sudraba balvas ieguvējas Ingūna Skuja un Melisa Breidena.
Jautāta, kādēļ šaubas par balsošanu mākslinieces pauž tikai tagad, Ingūna Skuja sacīja, ka nav vēlējušās publisku skandālu. Lai izvairītos no konflikta, nav arī aizgājušas uz izstādes “Kolekcija” atklāšanu Rīgas Mākslas telpā (tā vēl apskatāma līdz 18. jūnijam). “Kad šajās dienās tomēr aizgāju uz izstādi, man bija šoks: mūsu darba tajā nemaz nebija, savukārt izstādes katalogā ievietota ļoti slikti uzņemta fotogrāfija, kurā mūsu veidotā vāze izskatās gluži vienkārši atbaidoši,” lēmumu tomēr paust savu nostāju skaidro māksliniece.
Abu mākslinieču rīcībā ir neoficiāla informācija, ko tām konfidenciāli paudis viens no starptautiskās žūrijas locekļiem, ka balsošana bijusi sarunāta. “Žūrijas pārstāvis, ar kuru runāju, sacīja, ka starptautiskā atlase bijusi vienkārša, bet nacionālā radījusi lielas grūtības, un viņiem nācies balsot trīs reizes. Kad starptautiskās žūrijas locekļi pieprasījuši atklāt balsošanas rezultātus, noskaidrojās, ka divi Latvijas pārstāvji un žūrijas locekle no Turcijas, kura pati izstādi klātienē nemaz netika redzējusi, balsoja blokā,” pauda Melisa Breidena.
Tajā brīdī māksliniece sapratusi, ka pirmā vieta apmainīta pret otro, bet vēl nav zinājusi uzvarētāju vārdus, un sapratusi, ka notikušajā iesaistīta arī pati tikai tad, kad oficiāli paziņoti rezultāti un “SkujaBraden” darbs ieguvis sudraba godalgu. Vēlāk ar žūrijas locekļiem saistīti cilvēki viņai atklājuši, ka par trim Latvijas uzvarētājiem vienošanās panākta jau pirms starptautiskās žūrijas ierašanās.
Melisa Breidena uzsver: žūrijas loceklis, kuru viņa nevēlas atklāt, šo informāciju sniedzis vēl pirms tam, kad žūrijai likts parakstīt konfidencialitātes paziņojumu par to, ka vērtēšanas process netiks apspriests.
Tā kā žūrijas locekļi parakstījuši konfidencialitātes paziņojumu, LA.lv nevar lūgt paskaidrojumus par biennāles vērtēšanu. Savukārt jautāts, kādēļ Rīgas Mākslas telpā notiekošajā izstādē nav redzams biennālē sudraba godalgu ieguvušais darbs, viens no izstādes kuratoriem Valentīns Petjko norādīja, ka tā ir nevis biennāles, bet gan Rotko centra kolekcijas izstāde, turklāt godalgotie darbi tajā nekā īpaši nav atzīmēti.
“Zelta un bronzas laureātiem biennāles darbs ir arī vienīgais, kas atrodas mūsu kolekcijā, savukārt “SkujaBraden” darbi centra kolekcijā ir veseli trīs, un tas, kuru izvēlējāmies izstādei, manuprāt, daudz labāk atklāj mākslinieču stilu,” LA.lv sacīja Valentīns Petjko.
Viņš atzina, ka 2013. gadā tapušais “SkujaBraden” darbs, kas šobrīd izstādīts Rīgas Mākslas telpā, ir jau rādīts vairākās izstādēs, tostarp ārpus Latvijas, savukārt biennālē sudraba godalgu ieguvušais darbs patlaban nav apskatāms. Tas “varētu tikt izstādīts, kad izveidosim Pētera Martinsona mājas pastāvīgo kolekciju”, pieļāva Petjko.
Viņš arī uzsvēra, ka punkts par godalgoto darbu dāvināšanu Rotko Mākslas centram iekļauts biennāles nolikumā, taču mākslinieki varot savus darbus izstādīt personālizstādēs, noslēdzot deponēšanas līgumu ar centra vadību.
Jāpiezīmē, šis nav pirmais gadījums, kad “SkujaBraden” duets sastopas ar faktu, ka viņu darbs nenokļūst izstādē, kurai tas paredzēts. 2015. gadā izstādē “Pazaudēts un atrasts” muzejā “Rīgas Birža” netika ievietota īpaši tai radīta klasicisma stilā stilizēta vāze, kuras vienu pusi rotāja krievu imperatores Katrīnas Lielās portrets, otru — Krievijas prezidenta Vladimira Putina ģīmetne.
Interesanti, ka nevienā informācijā par “Martinsona balvu” ne paša centra mājas lapā, ne arī tā Facebook profilā nav redzami visu biennālē godalgoto darbu attēli.
