Skudra: “Pārlieku daudz jautājumu paliek neatbildēti, un tas rada bažas par iespēju, ka Trampa plāni varētu būt tikai ilūzija” 0
Pasaules ģeopolitiskā situācija 2025. gada sākumā ir visai sarežģīta. Krievijas agresija Ukrainā, starptautiskās attiecības un jautājumi par globālo drošību ir kļuvuši par centrālajiem tematiem visos starptautiskajos forums un diskusijās. Vairākas valstis, tostarp Eiropas Savienība, ASV un citas, ir iesaistījušās diplomātiskos mēģinājumos iznākumu meklējumos, kas varētu beigt šo asiņaino konfliktu. Tomēr tālākie soļi paliek miglā tīti, un nav skaidrs, vai būs iespējams panākt ilgstošu mieru.
Trampa nākotnes loma miera sarunās
Viens no ievērojamākajiem cilvēkiem šajā ģeopolitiskajā kontekstā ir bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa izteikumi par iespējamo miera risinājumu ar Krieviju jau iepriekš ir raisījuši daudzas diskusijas. Kā norādīja vēstures doktors un politologs Ojārs Skudra TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, Tramps ir paziņojis, ka, ja viņš atkal tiks ievēlēts, viņš mēģinās veidot sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
“Viņš ir norādījis, ka pēc inaugurācijas ir gatavs tikties ar Putinu un mēģināt panākt miera sarunas,”
skaidroja Skudra. “Tramps uzskata, ka miera nodibināšana būs iespējama, ja Ukraina piekritīs dažādiem kompromisiem, tostarp ar Krievijas piedāvājumu samazināt sankcijas.”
Lai arī Trampa nostāja ir bijusi pretrunīga, viņa izteikumi par to, kā varētu veidoties miera sarunas, liek domāt, ka viņš ir pārliecināts par iespēju rast risinājumu. “Viņš uzskata, ka pēc pirmām 100 dienām viņam būs jāpanāk reāli soļi šajā virzienā,” norādīja Skudra. Tomēr politologs arī atzīst, ka šāds scenārijs, kā tiek piedāvāts, ir vairāk optimistisks nekā reāls, ņemot vērā sarežģītos apstākļus un Krievijas agresiju Ukrainā. “Pārlieku daudz jautājumu paliek neatbildēti, un tas rada bažas par iespēju, ka Trampa plāni varētu būt tikai ilūzija,” piebilda Skudra.
Ramšteinas tikšanās un starptautiskā atbalsta loma
Šonedēļ ārkārtīgi svarīga ir Ramšteinas tikšanās, kas notiek lielākajā ASV gaisa spēku bāzē Vācijā. Šajā forumā piedalīsies aizsardzības ministri no vairāk nekā 50 valstīm, un tas būs vēl viens mēģinājums izprast, kā risināt situāciju Ukrainā un kā turpināt sniegt palīdzību šai valstij. “Šī tikšanās būs ļoti svarīga, lai noskaidrotu, vai ir iespējams vienoties par turpmāko atbalstu Ukrainai un, iespējams, panākt sarunu sākšanu,” komentēja Skudra.
Tomēr, kā atzīmēja politologs, Krievija joprojām saglabā stingru nostāju attiecībā uz Ukrainas teritoriju.
“Putins ir norādījis, ka viņš ir gatavs sarunāties ar ASV, bet tikai tad, ja Ukraina būs gatava apsvērt teritoriju zaudēšanu,”
skaidroja Skudra. Turklāt Krievija arī ir sagatavojusi dažādus ekonomiskos un diplomātiskos piedāvājumus, tostarp solījumus par sankciju mazināšanu, ja Ukraina piekritīs Krievijas prasībām.
Reālā situācija vai tikai cerības?
Vēstures doktors Ojārs Skudra ir skeptisks attiecībā uz to, cik reālas ir šādas sarunas. “Šīs sarunas nav tikai vienkāršs kompromiss, tās ir ļoti sarežģītas, jo to pamatā ir dažādu interešu un vērtību konflikti,” uzsver Skudra. Viņš norāda, ka Krievija mēģina izmantot ekonomiskos un diplomātiskos līdzekļus, lai panāktu savus mērķus, taču šāda rīcība ir problemātiska, ņemot vērā starptautiskās tiesības un Ukrainas suverenitāti.
Vai būs miera iespēja?
Kā norāda Skudra, pasaules politiskās norises ir ārkārtīgi dinamiskas, un katrs solis var būt izšķirošs: “Mēs dzīvojam laikā, kad vienīgais, kas ir skaidrs, ir tas, ka pasaule nav gatava pieņemt vienpusējus lēmumus, kas pārkāpj valstu suverenitāti.” Lai arī tiek izteikti optimistiski komentāri par iespējamo miera risinājumu, jautājums, vai tas būs reāls, paliek atklāts. Miera nodibināšana būs iespējama tikai tad, ja visas iesaistītās puses piekritīs savstarpēji pieņemamiem kompromisiem, kas ļaus nodrošināt ilgtspējīgu un taisnīgu mieru.
