Skudra: Krievija pieprasa atsaukt “Bukarestes formulu”, kas paredz Ukrainas un Gruzijas kļūšanu par NATO dalībvalstīm 136
Krievija pieprasa atsaukt “Bukarestes formulu”, kas paredz Ukrainas un Gruzijas kļūšanu par NATO dalībvalstīm, aģentūrai LETA uzsvēra politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Atsaucoties uz Krievijas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē pieejamo paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem par rakstiskas atbildes nodošanu uz ASV atbildi par drošības garantijām, profesors skaidroja, ka Krievija pieprasa ne tikai atteikšanos no tālākas NATO paplašināšanās austrumos, bet arī atsaukt “Bukarestes formulu”, kas paredz, ka Ukraina un Gruzija kļūs par NATO loceklēm. Tāpat Krievija pieprasa militārā potenciāla, ieskaitot triecienpotenciāla, un NATO infrastruktūras atgriešanu 1997.gada stāvoklī.
Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā atsevišķa sadaļa veltīta Ukrainai, kur norādīts, ka runa ir par Ukrainas iekšējo konfliktu, kam nav nekāda sakara ar tām saistībām, kuras uzņēmās Krievija Budapeštas memorandā 1994.gadā, kad Ukraina pievienojās līgumam par kodolieroču neizplatīšanu.
“Krievija uzsver, ka tas ir iekšējs konflikts. Paziņojumā līdzās propagandas tekstiem uzsvērts, ka ukraiņu valsts teritoriālās vienotības zaudēšana ir rezultāts tās iekšienē notikušajiem procesiem. Tāpat tiek noraidīta tēze, ka Krievija ir okupējusi Krimu, jo 2014.gadā Kijevā ir noticis valsts apvērsums, kura iniciatori ar ASV un tās sabiedroto atbalstu uzņēma kursu uz nacionālistiskas valsts radīšanu, kas mazina krievu un krievvalodīgās iedzīvotāju daļas tiesības,” atzīmēja Skudra, piebilstot, ka, pēc paziņojumā paustā, “krimieši” nobalsojuši par atkalpievienošanos Krievijai un jautājums par Krimas piederību ir slēgts.
Pēc profesora paustā, Krievijas puse akcentējusi – ja gadījumā Ukraina tiek uzņemta NATO, rodas reāli draudi, ka “Kijevas režīms” var mēģināt ar spēku atgūt Krimu, “ievelkot” ASV un tās sabiedrotos, atbilstoši NATO Vašingtonas līguma 5.pantam tiešā militārā konfliktā ar Krieviju ar visām no tā izrietošajām sekām.
Kā uzsvēra Skudra, Krievija akcentēja, ka “Krievijas iebrukuma” Ukrainā, par kuru kopš pagājušā gada nacionālā mērogā runā ASV un tās sabiedrotie, nav un tas netiek plānots. Profesora ieskatā, faktiski Ukraina tiek pasludināta par valsti, kas nav starptautisko tiesību subjekts Krievijas sadomātu iemeslu dēļ.
Tāpat Krievija pieprasa deeskalāciju ap Ukrainu, un, lai tas notiktu, jāpiespiež Kijevu pildīt “pasākumu kompleksu”. Krievija prasa pārtraukt Ukrainai piegādāt ieročus, atsaukt no turienes Rietumu padomniekus un instruktorus, NATO valstīm ir jāatsakās no jebkādām kopīgām mācībām ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kā arī jāizved ārpus Ukrainas teritorijas visu agrāk piegādāto ārzemju bruņojumu.
Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā arī prasīts izvest visu ASV bruņotos spēkus no Centrālās Austrumeiropas, Dienvidaustrumeiropas un Baltijas. Politologs akcentēja, ka Krievija savu prasību pamatojusi ar to, ka šajās “zonās pilnībā pietiek ar nacionālo potenciālu”.
“Krievija ar šo paziņojumu cenšas ietekmēt publisko viedokli gan Krievijā, gan Rietumvalstīs, kā arī mēģina noteikt to, kā Krievijas nostāja tiks atspoguļota plašsaziņas līdzekļos. Atliek gaidīt, kāda būs ASV reakcija, jo Krievija mēģina diktēt NATO darbības un pastāvēšanas noteikumus,” sacīja Skudra.
LETA jau rakstīja, ka decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”.
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņoja, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādīja gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
26.janvārī ASV un NATO sniedza katra savu atbildi uz Maskavas pieprasītajām garantijām, piedāvājot Maskavai bruņojuma kontroles un uzticības veidošanas pasākumus, lai mazinātu spriedzi ap Ukrainu.
Priekšlikumos, kas bija izklāstīti NATO un ASV atbildēs uz Krievijas prasībām, apliecināta stingra nostāja, ka Ukrainai un jebkurai citai suverenai valstij ir tiesības kandidēt uz uzņemšanu NATO.
ASV atbildē ierosinātas Savienoto Valstu un Krievijas abpusējas saistības atturēties no uzbrukuma no zemes palaižamu raķešu sistēmu un pastāvīgi spēku ar kaujas misiju izvietošanas Ukrainas teritorijā.
ASV un NATO dokumentos Krievija mudināta atjaunot diplomātiskās saites ar aliansi, kā arī atjaunot un atkārtoti risināt sarunas par kodolraķešu kontroles līgumiem ar ASV.
Maskava mudināta no jauna iesaistīties NATO-Krievijas Padomē – diplomātiskajā struktūrā, kas “piedāvā dialogu un partnerību konflikta un neuzticības vietā”.
Rietumu sabiedrotie noraidījuši aicinājumus slēgt NATO durvis, bet vēstulēs pausts aicinājums rīkot “saturīgas bruņojuma kontroles jomas diskusijas un dialogu ar Krieviju par abpusēju caurredzamību un uzticības veidošanas pasākumiem”.
