Skudra: Karadarbība Ukrainā nav pietiekams pamats Krievijas izslēgšanai no ANO Drošības padomes 0
Karadarbība Ukrainā nav pietiekams pamats Krievijas izslēgšanai no ANO Drošības padomes, aģentūrai LETA sacīja politologs Ojārs Skudra.
Viņš norādīja, ka domas par nepieciešamību reformēt ANO Drošības padomi nav jaunas. Pastāvējis viedoklis, ka ANO Drošības padomē varētu uzņemt, piemēram, Indiju, Japānu un Vāciju – valstis, kas visupirms ekonomiskā ziņā ietekmē notikumu gaitu pasaulē.
Eksperts arī akcentēja, ka domas par to, ka kādai valstij varētu atņemt vietu ANO Drošības padomē, ir problemātiskas, jo ANO Drošības padomes sastāvs tika izveidots līdz ar ANO dibināšanu. Skudras ieskatā, vienīgais arguments, kas runā par labu idejai reformēt ANO Drošības padomi, ir tas, ka tās sastāvs kopš dibināšanas brīža nav bijis nemainīgs. Viņš norādīja, ka kādu laiku ANO Drošības padomē nebija pārstāvēta Ķīna, kas pēcāk atguva savu likumīgo vietu un pārstāvniecību.
Tāpat Skudra norādīja, ka, atskatoties ANO pastāvēšanas vēsturē, ANO Drošības padomes locekles ir piedalījušās dažādos karos un ne vienmēr ANO Drošības padomes rezolūcijas ir tikušas pieņemtas. Raugoties no tāda viedokļa, Krievijas uzbrukums Ukrainai nav pietiekams arguments.
“ANO pastāvēšanas vēsturē varam atrast tādas ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu darbības, kas neatbilst tēzei par to, ka tās bez ANO akcepta nedrīkstētu sākt militāras darbības pret citām valstīm. Piemēram, Francija diezgan ilgi karoja Alžīrijā. Franču nacionālisti uzskatīja Alžīriju par Francijas teritoriju, lai gan tā ir Āfrikas valsts. Koloniālais karš nekādi neatbilda ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles statusam un darbībām” sacīja Skudra.
Runājot par juridisko pusi, Skudra norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieteica ierobežotu militāro operāciju – netiek runāts par karu vai kara pieteikumu. Pēc Kremļa paustā, tā esot ierobežota militāra operācija, kas saistīta ar tā dēvētajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām, kas ir Krievijas “vasaļvalstis” un kuru “neatkarību” Krievija ir atzinusi. Politologs skaidroja, ka šajā gadījumā ANO statūtus var formāli izmantot, uzsverot, ka tās ir divas “neatkarīgas” valstis, pēc kuru lūguma Krievija īsteno “ierobežotu militāro operāciju”.
“Formāli juridiski Putins visu laiku runā par ierobežotu militāro operāciju un palīdzību Luhanskas un Doņeckas tautas republikām, kuras Krievija ir atzinusi. Šīs “neatkarīgās” valstis ir tiesīgas lūgt citas valsts militāro palīdzību, jo tās jūtas apdraudētas. Putins par to visu laiku savos izteikumos atgādina,” teica Skudra.
Eksperta ieskatā, ir maz ticams, ka ANO Drošības padome, kuru veido pastāvīgie un nepastāvīgie locekļi, ar balsu vairākumu pieņems lēmumu, ka pastāvīgajām loceklēm nav veto tiesību. Viņš uzskata, ka pastāvīgās locekles nepiekritīs veto tiesību atņemšanai. Skudra akcentēja, ka mēģinājumi paplašināt pastāvīgo locekļu skaitu vai citi ierosinājumi ANO Drošības padomē nav guvuši atbalstu, jo ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu statuss un tiesības faktiski ir uzbūvētas tā, ka tās nav reformējamas.
“Ja ANO Drošības padomē notiktu balsošana, lai Krievijai atņemtu ANO Drošības padomes pastāvīgā locekļa statusu, Krievija, izmantojot savas veto tiesības, nobalso pret, un rezolūcija netiek pieņemta. Turklāt jāņem vērā, ka nekad visi nenobalso par, piemēram, Ķīna nebalsos, lai Krievijai šādu statusu atņemtu. Ja arī šis jautājums parādītos dienaskārtībā, Ķīna atturēsies, Krievija izmantos veto tiesības. Kāds būs rezultāts?! Tāds, kas jau ir iepriekš zināms,” norādīja profesors.
LETA jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) piedalījās starptautiskā konferencē “Mazās valstis ANO Drošības padomē – strādājot miera labā, lai pārvarētu kara postu”, kas notika Tallinā, Igaunijā.
Rinkēvičs norādīja uz nepieciešamību steidzami reformēt ANO Drošības padome, kurā Krievija kā pastāvīgā tās locekle destruktīvi bloķē lēmumus un virza rezolūcijas pašas īstenotās karadarbības kontekstā.
ANO Drošības padome ir augstākā ANO struktūra, kuras lēmumi ir saistoši visām ANO dalībvalstīm. Tās galvenais mērķis ir rūpēties par starptautisko mieru un drošību. Padomes sastāvā ir piecas pastāvīgās dalībvalstis – Lielbritānija, ASV, Francija, Krievija, Ķīna -, kā arī desmit uz divu gadu termiņu ievēlētas dalībvalstis.
