Skudra: “Ja sarkanās līnijas paliek spēkā, Pabrikam būtu bezjēdzīgi ko uzticēt.” 0
Ja Jaunā konservatīvā partija (JKP) neatteiksies no sarkanajām līnijām saistībā ar sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību, tad premjerministra amatam kā nākamo nominēt politiķi Arti Pabriku (“AP”) būs bezjēdzīgi, aģentūrai LETA pieļāva Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Līdzšinējais Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni uzsvēra, ka premjera amatā noteikti neatbalstīs ne Pabriku, ne arī ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (“JV”).
Skudra norādīja – ja Gobzems pauda partijas “KPV LV” kopējo pozīciju, nevis tikai savu viedokli, tad “KPV LV” neietu valdībā, kuru vadītu Pabriks. Līdz ar to Pabriks nominācijas gadījumā varētu cerētu uz atlikušo partiju balsīm. Tas nozīmē, ka vairākums parlamentā panākams vien tad, ja JKP mīkstina savas pozīcijas pret ZZS.
“Ja sarkanās līnijas paliek spēkā, tad Pabrikam būtu bezjēdzīgi kaut ko uzticēt,” vērtēja eksperts.
Skudra norādīja, ka pagaidām nav skaidrs, vai JKP līderis Jānis Bordāns “jau varētu būt atsilis no iekaršanas”, piekrītot veidot valdību un parakstīt speciālu vienošanos ar ZZS, par ko iepriekš runājis Pabriks. Tas, pēc eksperta domām, ļautu izveidot valdību un Bordānam kopā ar JKP “saglabāt politisko seju”.
Vējonim un viņa komandai, kā norādīja Skudra, tagad būtu jāatbild uz jautājumu, vai tiek pieļauta iespēja izvirzīt premjera amatam kādu no partiju apvienības “Attīstībai/Par!”.
Par izredzēm sagaidīt jaunu valdību vēl šogad Skudra ir skeptisks. Ministru kabineta izveide šogad iespējama vien tad, ja partijas savstarpēji konsultējušās aizkulisēs tostarp vēl brīdī, kad notika sarunas par Gobzema valdības veidošanu.
Vērtējot Gobzema rīcību pēdējo divu nedēļu laikā, Skudra norādīja, ka
Gobzema darbība jāvērtē kā politiski ļoti haotiska, nepārdomāta un politiķim ļoti neraksturīga.
“Viņa darbību var saprast vienīgi tad, ja ņem vērā, ka tas ir cilvēks no malas, kas nav bijis politikā un kas apgrozījies biznesa pasaulē. Viņa teksti nereti liecināja par to, ka tā bija apzināta provokācija, nevis vēlme izveidot valdību,” teica Skudra.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (“KPV LV”) nomināciju premjera amatam. Tāpat viņš apņēmies sākt konsultācijas ar partijām.
Prezidents Gobzemu premjera amatam nominēja 26. novembrī. Vējonis Gobzemam deva divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība varētu iegūt vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Gobzemam izveidot valdību nav izdevies.
Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
