Aresta orderis kā pirmais solis. Kas jādara, lai Putins Hāgā nonāktu uz apsūdzēto sola? 42
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. Krievijas līdera nonākšana uz apsūdzēto sola gan tuvākajā nākotnē gan ir maz ticama, arī tāpēc, ka Krievija šīs tiesas jurisdikciju neatzīst un savus pilsoņus tiesāšanai neizdod.
Putins atbildīgs par ukraiņu bērnu deportāciju
SKT paziņoja, ka Putins varētu būt “atbildīgs par kara noziegumu – nelikumīgu iedzīvotāju (bērnu) deportāciju un iedzīvotāju (bērnu) nelikumīgu pārvietošanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krievijas Federācijas teritoriju”.
“Ir pamats uzskatīt, ka Putina kungam ir individuāla kriminālatbildība par iepriekš minētajiem noziegumiem,” norādīts SKT mājaslapā publicētajā paziņojumā. Par tiem pašiem noziegumiem Hāgā izvietotā tiesa orderi izdevusi arī uz Krievijas bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas vārda. Viņa arī bijusi iesaistīta ukraiņu bērnu deportācijā.
SKT sākotnēji apsvēra iespēju turēt aresta orderus slepenībā, lai pasargātu cietušos un lieciniekus, kā arī netraucētu izmeklēšanai.
Tomēr, ņemot vērā, ka šie noziegumi turpinās un sabiedrības informēšana par orderiem var palīdzēt novērst turpmākus noziegumus, SKT nolēma publiskot orderus, kā arī aizdomās turamo vārdus un noziegumus, par kuriem orderi ir izdoti.
Tā ir pirmā reize, kad SKT izdevusi aresta orderi kādam ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts līderim, norāda ziņu aģentūra “Associated Press”. Tā ir arī pirmā reize, kad tā izdod orderus saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. SKT notiesājoša sprieduma gadījumā kā maksimālo soda mēru paredz mūža ieslodzījumu. Krievija SKT jurisdikciju neatzīst un savus pilsoņus tiesāšanai citās valstīs neizdod.
Komentējot izdotos orderus, Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka SKT lēmumi ir “spēkā neesoši” un “nepieņemami”. Peskovs atteicās atbildēt uz jautājumu, vai Putins izvairīsies no došanās uz valstīm, kuras atzīst SKT jurisdikciju.
Bērni nav kara laupījums
“Starptautiskās tiesības liedz okupācijas varasiestādēm pārvietot civiliedzīvotājus no teritorijām, kurās viņi dzīvo, uz citām teritorijām,” paziņoja SKT prezidents Pjotrs Hofmaņskis, uzsverot, ka “Ženēvas Konvencija paredz īpašu bērnu aizsardzību”. Viņš tomēr atzina, ka turpmākais ir starptautiskās sabiedrības rokās, jo SKT pati nevar arestēt cilvēkus. SKT prokurors Karims Kāns paziņojis, ka “pret bērniem nevar izturēties kā pret kara laupījumu”.
Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Ļubinecs pavēstījis, ka no Ukrainas uz Krieviju tikuši deportēti 16 226 bērni. 308 no tiem Ukrainai ir izdevies atgūt. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis SKT izdotos orderus nosauca par “vēsturisku lēmumu, ar kuru sāksies vēsturiskā atbildība”. Ukraina nav SKT dalībvalsts, tomēr tā ir atzinusi šīs tiesas jurisdikciju, kas ļāva SKT izdot šos orderus.
ASV prezidents Džo Baidens SKT lēmumu komentēja kā “pamatotu”, uzsverot, ka Putins “nepārprotami ir pastrādājis kara noziegumus”. Jāatzīmē, ka Savienotās Valstis neatzīst SKT jurisdikciju. Krievija nav noliegusi ukraiņu bērnu pārvietošanu no Ukrainas uz Krieviju, mēģinot to attēlot kā humānu rīcību. Krievijas varasiestādes ir sūtījušas ukraiņu bērnus uz pāraudzināšanas nometnēm, kurās tos mēģina noskaņot par labu Krievijai, ievietojušas viņus audžuģimenēs vai nodevušas adopcijai. Daļa šo bērnu ir bāreņi, bet daļai Ukrainā ir palikuši vecāki vai aizbildņi.
Aresta orderis kā pirmais solis
SKT tika dibināta 2002. gadā, un šobrīd tajā ir 123 dalībvalstis, tomēr vairākas lielvalstis, tostarp ASV un Ķīna, nav šīs tiesas dalībvalstis. SKT apsūdzētos aizmuguriski netiesā. Lai Putins Hāgā nonāktu uz apsūdzēto sola, Krievijai viņš būtu jāizdod vai arī arestam būtu jānotiek citā valstī.
Diez vai Putins ieradīsies kādā valstī, kas varētu viņu arestēt un izdot tiesāšanai.
Izdotais aresta orderis tomēr varētu apgrūtināt Putina iespējas ceļot un tikties ar citu valstu līderiem. Ierašanās valstī, kas atzīst SKT jurisdikciju, tomēr negarantē arestu un izdošanu.
No SKT ordera šobrīd bēguļo bijušais Sudānas prezidents Omars al Baširs. Būdams amatā, Baširs ir apmeklējis vairākas SKT dalībvalstis, kuras tomēr nav viņu arestējušas un izdevušas SKT. Lai arī lielu cerību uz tūlītēju Putina saukšanu pie atbildības ir maz, SKT prokurors Kāns vērsis uzmanību uz nacistiskās Vācijas līderiem, kā arī bijušās Dienvidslāvijas prezidentu Slobodanu Miloševiču un Libērijas prezidentu Čārlzu Teiloru, kuri stājušies starptautisku tribunālu priekšā.
“Viņi visi bija vareni, ietekmīgi cilvēki, kuri nonāca tiesas zālē,” intervijā telekanālam CNN uzsvēra Kāns.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs turpinās tikties un runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu arī pēc tam, kad SKT izdevusi Putina aresta orderi, paziņojis ANO ģenerālsekretāra biroja pārstāvis, piebilstot, ka SKT ir neatkarīga no [ANO] Sekretariāta.
Pats Putins tikmēr nedēļas nogalē apmeklēja Krievijas okupēto un sabombardēto Mariupoli un Krimu, kur atzīmēja Ukrainai piederošās pussalas aneksijas devīto gadskārtu.
