Skrundas pilsētiņu iznomās 2
Par iespēju nomāt zemi Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņā jeb īpašumā “Mežaines” interesējušies gan uzņēmēji, gan Nacionālie bruņotie spēki (NBS), tostarp zemessargi. Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece sarunā ar “LA” norādīja, ka sarunas bijušas mutiskas un bruņoto spēku pārstāvji interesējušies par iespēju izmantot šo teritoriju kā mācību bāzi. “Viņu pārstāvji bija apskatīt pilsētiņu, bet šobrīd mēs nevaram runāt par viņu plāniem; gaidām oficiālu vēstuli,” teica Loreta Robežniece.
NBS pārstāvis Normunds Stafeckis gan pauda, ka viņa rīcībā nav informācijas par bruņoto spēku plāniem šajā teritorijā. “Tā informācija nenāk no mums, neko neesam ziņojuši,” “LA” teica Stafeckis.
Skrundas novada dome pagājušajā nedēļā saņēmusi iegādātā īpašuma zemesgrāmatu, līdz ar to īpašumattiecības ir sakārtotas. Pašlaik notiek darbs ar juristu, lai jau jūnijā varētu izsludināt konkursu par zemes nomu. Objekts sadalīts četros kadastros un konkurss tiks izsludināts ar diviem nosacījumiem – sakopt vidi noteiktā laika posmā un radīt jaunas darba vietas. “Mēs ejam uz to, lai saprastu, cik godprātīgi ir uzņēmēji un cik gatavi viņi ieguldīt investīcijas,” skaidro Skrundas novada domes priekšsēdētāja. Pašvaldība ir gatava ar saviem priekšlikumiem palīdzēt, lai īpašums tiktu apsaimniekots. Vienlaikus viņa pauž neizpratni, kāpēc 20 gadu laikā “Valsts nekustamie īpašumi” nespēja atrast pilsētiņai saimnieku. Jau šobrīd teritorijā sākti sakopšanas darbi, drīzumā tiks uzstādītas brīdinošās zīmes ar liegumu iekļūt pilsētiņā un norādi par pašvaldības īpašumu. Loreta Robežniece saredz vēl daudz darāmā, jo pašvaldība “ir celmlauži” šajā objektā, tāpēc jāmeklē risinājumi tā sakopšanai.
“LA” jau vēstīts, ka tā dēvētā spoku pilsētiņa Skrundas novadā pēc padomju armijas aiziešanas vairākkārt izsolīta, taču īsts saimnieks tai tā arī netika atrasts. Pēdējā izsole bija pagājušā gada novembra sākumā, kad šo objektu SIA “Kurzemes nekustamie īpašumi” nosolīja par 403,2 tūkstošiem eiro, bet mēneša laikā nebija iemaksājusi noteikto summu – 82 tūkstošus eiro, līdz ar to izsole tika atzīta par nenotikušu. Līdz šim pilsētiņa oficiāli piederēja SIA “Iniciatīva Eiropa”, kas to iegādājās 2010. gadā, taču arī pilnībā nenorēķinājās ar Privatizācijas aģentūru, kā arī palika parādā Skrundas novada pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokli 13,6 tūkstošu eiro apjomā.
Šā gada janvārī pilsētiņu par 12 tūkstošiem iegādājās Skrundas novada dome. Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 45,1042 hektāru platībā. Uz zemes gabala atrodas desmit dzīvojamās ēkas, trīs caurlaides biroji, trīs transformatora apakšstacijas, pārtikas veikals, klubs, sporta zāle, ūdenstornis, trīs noliktavas ēkas, trīs pārvaldes ēkas, sardzes telpa, trīs kazarmas ēkas, divas ēdnīcas, dārzeņu glabātava, kosmisko sakaru stacija, sporta zāle, pirts, siltumnīca, divas katlumājas, autoskola, 32 apkurināmas garāžas, autoparka darbnīcas, sūkņu stacija, ūdens mīkstināšanas stacija, automašīnu uzpildes stacija, kā arī auto tehnikas inventāra noliktava. Tiesa, laika zobs un cilvēki darījuši savu un pilsētiņā vēl pērn rudenī pavērās posta skati.
Pilsētiņa Raņķu pagastā savulaik tika izveidota PSRS militāristu vajadzībām, un tās tuvumā bija izvietota radiolokācijas stacija, nodrošinot trauksmes sistēmas darbību par iespējamo raķešu uzbrukumu. 1994. gadā pēc Krievijas un Latvijas savstarpējā līguma noslēgšanas par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas tika nolemts demontēt nepabeigto lokatoru, ko 1995. gada maijā uzspridzināja. Atlikušais lokators kalpoja vēl dažus gadus, līdz 1998. gadā tā darbību pārtrauca un vēlāk demontēja.
