Skrundas karpas 2
Salīdzinājumā ar citām zivju sugām karpu audzēšana ir visekonomiskākā, jo neprasa tik lielus ieguldījumus. Protams, veiksmīga darbība atkarīga no prasmīgas dīķu uzturēšanas, zivju ēdināšanas un to veselības. Par karpu dīķu apsaimniekošanas pieredzi un problēmām stāsta pieredzējušais zivkopis, SIA “Skrunda” valdes priekšsēdētājs ARNIS ZALCMANIS.
Zivju audzētava ar stāžu
Laika gaitā vairākkārt mainoties nosaukumiem, zivsaimniecība darbojas jau kopš 1947. gada. Pašlaik SIA “Skrunda” apsaimnieko 70 zivju dīķu, tie izvietoti Skrundas pagasta teritorijā, kopējā platība ir aptuveni 500 hektāru. Uzņēmums nodarbina 19 cilvēkus un ir specializējies karpu pilna cikla audzēšanā – no mazuļiem līdz pieaugušām tirgus zivīm.
– Ir uzkrāta laba pieredze, jo karpas te audzētas jau no mūsu dīķsaimniecības pirmsākumiem. Šīs sugas zivis ir vispiemērotākās rūpnieciskai nozvejai un pārdošanai, tās ir izturīgākas, plastiskākas, mazāk prasīgas nekā lašveidīgās. Tāpēc dīķus nepapildinām ar citu sugu zivīm, – saka SIA “Skrunda” vadītājs.
Agrāk dīķsaimniecības ražošanas apjoms bijis līdz 600 t preču zivju gadā, diemžēl pašlaik iespējams pārdot krietni mazāk. Iemesls – mazais tirgus apjoms un zemā pirktspēja. Taču zivju audzēšana kļūst aizvien dārgāka, jo palielinājušās graudu iepirkuma cenas un degvielas izmaksas.
Bez ES atbalsta maksājumiem (Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākums “Ūdens vides pasākumi”) uzņēmējdarbība būtu apdraudēta.
Skrundas dīķos audzētās zivis galvenokārt pārdod veikalos Rīgā un tās apkārtnē, nelielos daudzumos arī Liepājā un Ventspilī. Piemēram, lielveikaliem “Rimi” gandrīz cauru gadu nodrošināta nepārtraukta produkcijas piegāde, preci ved divreiz nedēļā.
– Agrāk karpas realizējām arī “Iki” veikalos. Taču kopš 2005. gada un attiecīgā PVD rīkojuma par dzīvju zivju tirdzniecību pārtikas veikalos daļa klientu ir zaudēta, – secina zivsaimnieks. – Tirgotāji izrēķināja, ka, ieviešot Zemkopības ministrijas izstrādātās prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas veikalos, rastos pārāk lieli zaudējumus.
Kas kurā dīķī
SIA “Skrunda” karpām ir vasaras (ganību) dīķi, kas paredzēti nobarošanai, tāpat speciāli nārsta dīķi, kur zivju mazuļi pasargāti no dabiskajiem ienaidniekiem. Ierīkoti arī atsevišķi ziemošanas dīķi. Labos apstākļos karpas aug ļoti strauji. Tā kā pārāk treknas zivis tirgū nav pieprasītas, tās nobaro 1 – 3 kg svarā. Saimniecībā karpas ēdina ar kviešu, rudzu, miežu graudiem, ko iepērk no vietējiem zemniekiem. Auzas dot nav jēgas: to graudi dīķī peld pa ūdens virsu, vējš aizpūš uz krastu. Pārdošanā ir arī speciālā barība, ar ko karpas var izaudzēt dažu mēnešu laikā kā tādas gaļas vistas. Tomēr šāda kombinētā barība ir dārga, to izmantojot, zivkopība var kļūt nerentabla.
Barību izliek dīķī uz grunts (pieaugušas karpas to uzlasa tikai no grunts) vairākās ar mietiņiem iezīmētās vietās – tad var kontrolēt, cik ilgā laikā zivis apēd barību, cik izsalkušas tās ir. Devas palielina vai samazina atkarībā no laika apstākļiem un zivju apetītes. Ja vasaras dīķos ir pietiekami daudz dabiskās barības, zivis mazāk jāpiebaro ar graudiem.
Oktobrī no vasaras dīķiem nozvejotās zivis sašķiro. Daļa no tām nonāk ziemošanas dīķos – tie ir mazāki, bet ar lielāku ūdens caurteci un ar stāvākiem krastiem. Tādos vieglāk nodrošināt vajadzīgo skābekļa līmeni. Piemēram, dīķī, kur pārziemo karpu mazuļi (zivtiņas vismaz ar 25 g svaru), skābekļa daudzumam jābūt virs 0,3 mg uz litru ūdens.
Pārdošanai domātās zivis skrundenieki glabā 16 pirmstirgus dārziņos (rudenī pēc nozvejas katrā ielaiž 7 – 10 tonnas zivju). Tie visi ir nolaižami, ūdens līmeņa regulācijas sistēma nodrošināta ar meniķiem. Šādos dārziņos ir gādāts par regulāru caurtecisvaigs ūdens ieplūst no Rūnaišupītes), zivis tur neslāpst un var būt lielā blīvumā. Stiprā salā ūdens dārziņos sasalst, un, lai varētu zvejot zivis un nosūtīt tās uz tirdzniecības vietām, ledu salauž un aizvāc ar speciālu pacēlāju.
– Mūsu saimniecībā nav zivju mājas. Novērots, ka betona baseinos, vairākas reizes uzpludinot un nolaižot ūdeni, zivis gar sienām noberž sarkanus sānus. Uzcelt lielu zivju māju ar speciāli aprīkotām plastmasas vai gumijas vannām nevaram atļauties, tas prasītu milzu līdzekļus. Latvijā šādas vannas iegādājas tikai tās zivsaimniecības, kurām ir nelieli ražošanas apjomi, – stāsta Arnis Zalcmanis.
Atšķirībā no savvaļas karpām (sazāniem) kultūrkarpas ziemā nebarojas, bet patērē organisma rezerves. Tās ēd, kamēr ūdens temperatūra nav zemāka par +10 °C (parasti līdz septembrim), bet ziemošanas laikā (līdz pat maijam) snauduļo.
Paradīze putniem, posts zivīm
Zivsaimniecības teritorijā ir izveidots dabas liegums putnu aizsardzībai, tas iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 sarakstā. Baltajiem zivju gārņiem, jūras ērgļiem, zivju ērgļiem un citiem aizsargājamiem putniem, kam Skrundas dīķi ir barošanās vieta, atcelti visi ierobežojumi: putnus nedrīkst iznīcināt, izvēlētie dīķu sargāšanas pasākumi rūpīgi jāizvērtē. Ornitologi putnus gredzeno, pēta to migrācijas maršrutus, ligzdošanu, uzskaita mazuļus. Diemžēl par reto un aizsargājamo putnu notiesātajām zivīm un barību zivju audzētājiem nemaksā. Tikai vienu gadu no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem SIA “Skrunda” saņēma kompensāciju par putnu radītajiem zaudējumiem, tagad tādu vairs nepiešķir.
Vieni no galvenajiem zvejas resursu apdraudētājiem ir kormorāni. Šie putni ir gudri un darbojas komandā: dodoties medībās, sadzen karpas dīķa stūrī, uzlido baros pa 200 – 300 un masveidā iznīcina zivis. Lieli kaitnieki ir arī bebri – darbīgie melioratori bojā dīķu dambjus, dažkārt apdraudot ūdens noteci no dīķa.
Vaicāts par dīķu kopšanu, kā vienu no svarīgākajiem paņēmieniem Arnis Zalcmanis min vasarošanu. Tas nozīmē, ka ik gadu saimniecībā kādu no audzēšanas dīķiem nolaiž, vasarā atstājot bez ūdens. Sausumā saule izdedzina kaitīgās patogēnās baktērijas.
Lai samazinātu risku ievazāt slimības, zivsaimniecībā praktizē mazuļu pavairošanu, tos no nulles cikla inkubē saimniecības filiālēs.
– Par nozveju nevaram sūdzēties, – spriež Arnis Zalcmanis. Taču ar produkcijas realizāciju viegli neiet, tāpēc par komercdarbības izvēršanu pagaidām nedomājot. Tiesa, apsverot domu nākotnē pievērsties arī zivju pārstrādei, īstenojot pilnu ražošanas ciklu – no zvejas līdz galdam: – Lai cik grūti, mēs nepadodamies! Ķepurojamies.
