Skrundas bijušās kara pilsētiņas nākotne pozitīvas pārmaiņas nesola 1
Skrundas bijusī kara pilsētiņa šo vairāk nekā desmit gadu laikā, kopš to atstāja pēdējais padomju karavīrs, šķiet, nav mainījusies. Tikai ienākot pa vārtiem, redzams, ka viss te nolemts iznīcībai.
Skrundas novada pašvaldības policijas inspektors Normunds Eihe atslēdz vārtus. Pirms tam saņemam brīdinājumu – nespert ne soli sāņus no mašīnu iebrauktajām risēm. Zem sniega segas apslēptas daudzas kanalizācijas akas, kurām metālu zagļi aiznesuši vākus.
Normunds Eihe pie tuvējā nama ierauga aizdomīgu taciņu, kas ved aiznagloto ieejas durvju virzienā. Aizdomas apstiprinās. Aiznaglotās durvis atlauztas, un kāpņu telpā, kā arī vairākos dzīvokļos nozāģēti apkures radiatori. Piektajā stāvā neaizvērta palikusi jumta lūka, un sniegs sabiris kāpņu telpā. Dažā dzīvoklī atvērts logs vai balkona durvis. Mitruma un aukstuma ietekmē no sienām atlīmējušās tapetes, krīt apmetums, grīdas krāsa lobās nost no dēļiem. Nav zināms, cik dziļi laika zobs sabojājis ēku, tāpēc policijas inspektors raizējas – ja nu kāda pārsedze neiztur?
Tomēr nekas nenotiek, un arvien drošāk izpētām dzīvokļus. Tie ir divistabu dzīvokļi ar mazu virtuvīti, redzam norautas izlietnes un vecas gāzes plītis.
Kad atstājam namu, uz ielas mūs sagaida pilsētiņas pašreizējā uzraudzītāja Valda Jakubauska. Viņa pastāsta, ka armijas daļai bijusi sava slimnīca, divi kultūras nami – viens virsniekiem, otrs kareivjiem, banka, kurā varēja samainīt algā saņemtos dolārus, pasts, bērnudārzs, viesnīca, liels tirdzniecības centrs un vēl katrā mājā pa piparbodītei.
“Mēs tepat blakus dzīvojām, nācām iepirkties. Vēlāk, kad izjuka kolhozi, daudzi te meklēja darbu. Nevienu neatraidīja. Es arī strādāju skolā par apkopēju, vīrieši vai nu katlumājā, vai par sētniekiem,” atceras Valda.
Lielo lokatoru, kas tā arī nebija uzsācis savu darbību, saspridzināja 1995. gadā. Bet pilsētiņas teritorijā darbojās otrs, mazāks lokators. To demontēja un aizveda uz Krieviju. 1999. gada rudenī pilsētiņu atstāja pēdējās krievu karaspēka daļas. Bija virsnieki, kas palika Latvijā. “Daudzi joprojām atbrauc apskatīt savu bijušo dienesta vietu,” stāsta pilsētiņas uzraudzītāja.
Patiesībā krievu puse vēlējusies reizē ar radiolokatoru nojaukt arī dzīvojamos namus. To atklāj Ints Folkmanis, pensionārs, bet toreiz Latvijas un Krievijas Federācijas apvienotās komisijas loceklis, pašvaldību pārstāvis. Pirms tam ilgus gadus bija sabiedriskais novērotājs, sekoja radaru starojuma intensitātei.
I. Folkmanis teic, ka ļaunu joku toreiz nospēlēja latviskā mentalitāte. Daudzi toreiz uzskatīja, ka tik daudz dzīvokļu mums pašiem noderēs. Vēlāk uz piedāvāto 541 dzīvokli pieteicās vien 19 ģimenes.
Pensionārs zina teikt, ka tikai no ārpuses pilsētiņa izskatījās spoži, bet skatam apslēptās komunikācijas – elektrība, kanalizācija, ūdensvads – pēdējā laikā netika remontētas. Izrēķināja, ka pašiem līdz aizbraukšanai pietiks. Mājas, sevišķi jaunuzceltās, bija cauras kā siets – vējš pūta pa spraugām iekšā. “Jau virsnieki par šiem dzīvokļiem žēlojās, kāpēc mums tos vajadzēja! Tagad tur neviens nams nav apdzīvojams,” secina I. Folkmanis. Daži cerējuši, ka tur varētu darboties kādas ražotnes, citi sapņoja par rehabilitācijas centru… Redzot, kādā graustu stadijā ir ēkas, skaidrs, ka sapņi jāmet pie malas.
Izgaisusi arī paša I. Folkmaņa iecere kopā ar domubiedriem attīstīt tūrismu – vadīt ekskursijas pa kara pilsētiņu. Viena tāda notikusi, turklāt četru stundu garumā. Taču tagad situācija būtiski mainījusies. Objekts, kura nosaukums ir “Mežaine”, ar 45 ha zemes un 70 ēkām un būvēm dažādās sabrukuma pakāpēs jau divus gadus ir privātīpašums. To 2010. gada vasarā izsolē iegādājās SIA “Iniciatīva Europa”, kas pieder Krievijas Federācijas pilsonim Sergejam Rižkovam.
Pirms tam izsolē bija uzvarējis Krievijas uzņēmums “Aļeksejevskoje – Serviss”, kas īpašumu nosolīja par 1,55 miljoniem latu. Taču nesamaksāja pirmo iemaksu. Tāpēc Privatizācijas aģentūra (PA) par jauno izsoles uzvarētāju atzina otru dalībnieku Magomedu Gurbanovu. Arī viņš nesamaksāja pirmo iemaksu. PA izsludināja jaunu izsoli. SIA “Iniciatīva Europa” ieguva īpašumu “Mežaine” par 170 tūkstošiem latu. Pircējs, slēdzot līgumu, samaksāja 48 tūkstošus latu, bet atlikušie 122 tūkstoši jāsamaksā vienādās daļās 10 gadu laikā.
Papildus pirkuma maksai Privatizācijas aģentūrai tika samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis 1388 lati, apdrošināšanas prēmija 1488 lati, izdevumi par apsardzi 53 365 lati un par patērēto elektroenerģiju – 2972 lati. “SIA “Iniciatīva Europa” savas saistības pret Privatizācijas aģentūru pilda un uz šodienu sabiedrībai nav maksājumu parādu,” informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš. Kopā ar papildmaksājumiem aģentūrai samaksāti jau vairāk nekā 153 tūkstoši latu, kas ieskaitīti valsts budžetā.
Bet Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga norāda, ka SIA “Iniciatīva Europa”, kas “Mežainē” deklarējusi savu atrašanās vietu, šo divu gadu laikā nav samaksājusi nekustamā īpašuma nodokli – kopā ar kavējuma procentiem 5858 latus. Neredzot citu izeju, pašvaldība pērn vērsās juridiskajās institūcijās, lai piedzītu SIA “Iniciatīva Europa” parādu.
