Unikāli: Daugavpilī skrotis lej pēc 200 gadus sena paņēmiena 18
Pirms vairāk nekā divsimt gadiem kāds atjautīgs angļu mednieks atklājis veidu, kā izgatavot skrotis. Viņš uzkāpis baznīcas tornī, izkausējis svinu un pilinājis to lejup – šķidrumam krītot, tas pieņēmis lodīšu formu un izveidojušās apaļas skrotis. Aptuveni reizi gadā pēc šīs metodes svina munīcijas gatavošana notiek arī Latvijā – Daugavpils Skrošu rūpnīcas (DSR) tornī. Vairāk nekā simt gadus senā būve pērn atzīta par valsts nozīmes industriālo kultūras pieminekli, jau ceturto sezonu tā atvērta arī publikas apskatei. “Esam Eiropas līmeņa tūrisma objekts,” palepojas īpašnieks Aigars Staks, jo tik senas munīcijas ražotnes, kas reizē pieejamas arī tūristiem, vismaz Ziemeļeiropā neesot zināmas.
Kā svins pārtop skrotīs
Skrošu liešanas tornis atrodas pašā augstākajā Daugavpils pakalnā – ja uzkāpj pa šaurajām kāpnēm teju 30 metru augstumā, paveras lielisks skats uz pilsētu. Vietu 1884. gadā munīcijas ražotnei izvēlējās tās īpašnieks M. Reisers, zem torņa vēl vajadzēja izrakt 19 metrus dziļu aku un piepildīt ar ūdens, petrolejas un ziepju maisījumu – tas novērš smagā metāla oksidēšanos. Augšstāvā katlos izkausēto svinu cauri sietiņam lēja pa caurumu lejup, un akā tas sakrita jau kā apaļas lodītes, ko strādnieki ar ķerrām pa pazemes eju nogādāja virszemē. Kopš ierīkoja pacēlāju, tās tiek smeltas ar kausiņiem. Mitrās skrotis nonāca žāvētavā, pēc tam sašķirotas, atlasot brāķus un sadalot pa izmēriem. Visbeidzot mazās svina lodītes, atkal jau, lai neoksidētos, pārklāja ar grafītu, sapakoja un nogādāja uz noliktavu. Ieraksts 1886. gadā izdotajā L. Sabaejeva Mednieku kalendārā liecina, ka Reisera uzņēmums attīstījās par kvalitatīvu skrošu ražotāju Krievijas impērijā, kurā līdztekus rūpnīcai Dinaburgā, kā tolaik sauca Daugavpili, darbojās vēl trīs līdzīgas ražotnes.
DSR apmeklētājiem gida pavadībā ļauj senajam skrošu ceļam izsekot soli pa solim. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar rūpnīcas un munīcijas ražošanas vēsturi attēlos un priekšmetos līdz pat mūsdienām. Skrošu rūpnīca pieredzējusi laikus, kad te ražotas arī svina plombas un metāla žogi, tāpēc nosaukta par Daugavpils Žogu rūpnīcu.
Ceļojums tornī sākas ar nedaudz satraucošu pacelšanos pa šaurajām un ne visai ērtajām kāpnēm līdz telpai, kur tāpat kā senāk notiek metāla kausēšana. Aigars Staks paironizē, ka ražotne parāda, cik maz kādreiz rūpējusi strādnieku drošība. Lifts, ar ko līdz augšstāvam nogādā gan svinu, gan kurināmo, uzbūvēts tikai sešdesmitajos gados. Kādreiz kausēšanas katlus kurināja ar malku, bet mūsdienās izmanto elektroenerģiju un šķidro masu ar kompresoru vēl uzputo. Pirms pāris gadiem iespaidīgā skrošu liešanas procedūra tika iemūžināta videolentē, tagad tā tiek demonstrēta rūpnīcas apmeklētājiem.
