“Skroderdienu” latviskais kods – Brīvdabas muzejā un Latvijas pilsētās 0
Skaistajā ielīgošanas laikā sešās Latvijas pilsētās – Rīgā, Valmierā, Tukumā, Liepājā, Jelgavā un Jēkabpilī – no 17. līdz 23. jūnijam visu paaudžu teātra mīļotājus gaida “Ondo.lv Grandiozā ielīgošana”, aicinot ikvienu uz dižizrādi “Skroderdienas Silmačos”, kurā apvienojušies tautā iemīļoti aktieri no Dailes, Nacionālā, Liepājas un Valmieras teātriem. Izrāžu sēriju atklās unikāls notikums – 17. jūnijā “Skroderdienas Silmačos” pirmoreiz būs skatāmas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, skatītāji aicināti par biļetēm domāt jau laikus.
Blaumaņa lugas liktenis izvērties gluži citāds, nekā sākotnēji to varēja paredzēt. “Skroderdienas”, pirmoreiz uzvestas 1902. gadā Latviešu Biedrības namā, piedzīvoja skarbu kritiku. Par spīti tam īpašais Jāņu svētku gars, attiecību smalkumi un latviskums iekarojuši skatītāju sirdis, un vairāk nekā simts gadu pēc pirmizrādes “Skroderdienas” kļuvušas par visbiežāk iestudēto latviešu oriģināllugu, kuras pirmsjāņu laikā nekad nevar būt par daudz.
Arī “Skroderdienu” ceļojošajā dižizrādē no jauna jutīsim līdz Zārai un Joskem, Antonijai, Dūdaram, Aleksim un pārējiem – viņu tēlos iejutīsies unikāls vairāku Latvijas profesionālo teātru apvienotais ansamblis: Dūdara lomā iejuties Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris, Elīna ir Valmieras teātra aktrise Ieva Puķe. Valmieriešus pārstāv arī aktrise Regīna Devīte nešpetnās Pindacīšas lomā. Viņas Pindaks – Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis, bet Joske – valmierietis Imants Strads. Savukārt neizlēmīgais Aleksis šoreiz no Liepājas teātra – aktieris Edgars Pujāts. Tomuļmātes lomā iejutusies Valmieras teātra aktrise Inese Ramute, bet nebēdnis Rūdis ir Nacionālā teātra jaunais aktieris Kārlis Neimanis vai arī dziedātājs Nikolajs Puzikovs. Arī Ieviņas šajā iestudējumā divas – aktrise Zane Aļļēna vai dziedātāja Ieva Sutugova (Ieviņa). Protams, katru iestudējumu kuplinās arī vietējie deju un koru kolektīvi.
Jau otro gadu pēc kārtas šajā “Skroderdienu” dižiestudējumā Silmaču saimnieces Antonijas lomā iejūtas Valmieras teātra aktrise Elīna Vāne. “”Skroderdienas” man ir mīļas jau kopš bērnības, kad mamma veda skatīties brīvdabas izrādes Druvienā. Man vienmēr ir ārkārtīgi patikusi šī latviešu teātra mīlētāju tradīcija, patikusi tā īpašā sajūta, ka visi zina, kas notiks, un tomēr – visi kā viens gaida mīļākās ainas – pirtiņu, Pindacīšas pērienu, Ieviņas, Kārlēna un Rūda dziesmas. Man ir liels prieks, ka atkal varu spēlēt Antoniju, lai gan jāatzīst, ka katrā reizē laikam esmu citāda, jo, laikam ejot, mainos arī pati. Priecājos, ka šogad man ir iespēja iepazīt jaunu Aleksi – Edgaru Pujātu no Liepājas teātra. Es patiešām izbaudu šo laiku, pat ja pēc noslēguma izrādes Jēkabpilī Līgo vakaru sagaidīšu pie auto stūres, traucoties līgot man pagaidām nezināmā virzienā,” smejas Elīna.
Īstens “Skroderdienu” veterāns ir Ābrams “ar stāžu” – izrādes režisors Zigurds Neimanis. “Man Skroderdienas ir mīļš gabaliņš, lai arī saprotu, ka katram latvietim ir savs redzējums par to, kā visam jābūt,” stāsta Zigurds. “Piekritu režisora amatam, jo tajā nav nekādu režisoram bīstamu zemūdens akmeņu,” viņš joko. Pārsteigumi? “Vienīgais pārsteigums būs tas, ka iestudējam izrādi bez negaidītiem jaunievedumiem, tieši tā, kā Blaumanis to paredzējis. Mēģinu godprātīgi sekot autora dotajam materiālam, kas ir tik bagāts, ka nevajag neko piedomāt klāt. Tagad tikai jāskatās, kā valmierieši ar rīdziniekiem un liepājniekiem galā tiks!”
Dailes teātra aktrise Dārta Danēviča priecājas, ka viņai dota iespēja spēlēt smalko šneiderieni Zāru, un atzīst, ka nekad neesot sevi sajutusi kā Elīnu vai Antoniju (savulaik Regnāra Vaivara vadītajās diplomdarba “Skroderdienās” viņai bija tikusi Ieviņas loma).
“”Skroderdienas” man asociējas ar latvisko kodu Līgo un Jāņu laikā,” skaidro Dārta. “Katrā vecumā man tās nozīmējušas ko citu – no bērnības atceros garām slīdošas cilvēku kājas brīvdabas izrādēs – toreiz biju par mazu, lai uztvertu ko citu. Pēc tam iemīļoju Nacionālā teātra izrādes – atceros brīnišķīgo Daigas Kažociņas Zāru – izteiksmīgiem roku žestiem, runājošām acīm – tas mani ļoti ietekmējis. Man ir ārkārtīgi liels prieks, ka šajā iestudējumā ir iespēja spēlēt kopā ar citu teātru aktieriem, ar kuriem, iespējams, uz vienas skatuves tā arī nesatiktos. Vēl jo vairāk priecājos, ka noslēguma izrāde notiks manā dzimtajā pilsētā – Jēkabpilī. Pēc tam kopā varēsim arī skaisti nolīgot – manās mājās, kur visi tam gatavojas jau tagad!”
