Skrīninga norisē plānoti būtiski uzlabojumi 0
Veiksmīgi ieviesta vēža skrīninga programma Latvijai ik gadu var saglabāt pustūkstoti cilvēku dzīvību. Ļaundabīgo saslimšanu profilaksē un to izraisītās mirstības mazināšanā būtiska vieta ir skrīningam jeb iespējamu slimības priekšvēstnešu meklēšanai noteikta vecuma un dzimuma veselu cilvēku vidū.
Atbilstoši Eiropas Savienības rekomendācijām Latvijā ir pieņemts organizēts skrīnings krūts vēzim, dzemdes kakla vēzim un kolorektālajam jeb resnās un taisnās zarnas vēzim. Taču vēl nopietns darbs veicams, lai skrīnings tiešām sāktu dot gaidīto rezultātu. Šobrīd mūsu valstī atbilstošās vecuma grupas sievietes ar vēstuli tiek aicinātas veikt krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu, taču zarnas vēža skrīnings (abiem dzimumiem vecumā virs 50 gadiem reizi gadā) tiek veikts ar ģimenes ārsta starpniecību.
Uzaicinājuma vēstules dzemdes kakla un krūts vēža skrīningam izsūta Nacionālais veselības dienests. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā strādā vairākums ārstu – konkrēto skrīninga programmu speciālistu. Savukārt Latvijas Universitāte šobrīd realizē ESF atbalstītu projektu “Agrīnas audzēju diagnostikas un novēršanas starpdisciplināra izpētes grupa”, kura būtiska sadaļa ir organizēta vēža skrīninga uzlabošana valstī.
Eiropā izstrādātas detalizētas vadlīnijas augstas skrīninga kvalitātes nodrošināšanai katrā skrīninga veidā; pieņemta ne viena vien Eiropas līmeņa deklarācija, kas mudina katru ES dalībvalsti ievērot visus detalizēti izstrādātos organizēta skrīninga priekšnoteikumus un kvalitātes vadlīnijās noteiktos principus. Tāpēc arī Latvijā esam regulāri starptautisku speciālistu redzeslokā, kas novērtē un salīdzina valstis, izdara slēdzienus par to, kā katram veicies. Jāatzīmē gan, ka līdz šim Latvija šādu ekspertu vērtējumā saņēmusi vairāk kritikas nekā cildinājumu (taču ir arī labie piemēri, t. sk. Latvijā radītā iespēja skrīninga programmā iesaistīties privāti praktizējošiem ginekologiem).
Lai izvērtētu sasniegto, atklātu problēmas un rastu ceļus to risināšanai, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca kopā ar Latvijas Universitāti organizēja darba semināru profesionāļiem, piesaistot gan Latvijas skrīninga speciālistus un valsts atbildīgo institūciju pārstāvjus, gan ģimenes ārstus un ārvalstu ekspertus. No Briseles ieradās ilggadējā Eiropas Parlamenta deputāte, krūts vēža skrīninga eksperte Karina Jona, Francijas skrīninga programmas organizāciju ilustrēja šajā sistēmā strādājošais ārsts eksperts Aldis Kaufmanis.
Pēdējā gadā veiktie pētījumi parādījuši šī brīža skrīninga programmas vājās vietas, līdz ar to – arī nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus skrīninga organizācijā. Informācija iegūta, aptaujājot gan ekspertus, gan skrīninga mērķa grupu. Izstrādāts organizēta skrīninga pilotprojekts zarnu vēzim, tādējādi nodrošinot ar būtiski nepieciešamajiem datiem pirms visaptverošas programmas sākšanas. Semināra laikā speciālisti akcentēja nepieciešamību ieviest detalizētu kvalitātes uzraudzību visos skrīninga programmas posmos, kā arī izveidot autonomu organizāciju, kas šīs kvalitātes pārraudzības funkcijas veic ikdienā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti izteica gatavību veidot šādu kvalitātes pārraudzības institūciju.
Maz ticams, ka Latvija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kur veiksmīgi funkcionējoša vēža skrīninga sistēma tiks ieviesta bez būtiskiem ieguldījumiem no valsts puses. Citiem vārdiem, skrīninga programmai jābūt ekonomiski izdevīgai, taču tās veiksmīgam startam ir nepieciešams sākotnējs ieguldījums. Mūsu Briseles viešņa mudināja šim mērķim izmantot ES struktūrfondu līdzekļus, vienlaikus piebilstot, ka mērķa sasniegšanai primāra ir skaidra politiska griba. Tika minēts ne viens vien neveiksmīgs piemērs no citu valstu pieredzes, kam starptautiskā eksperte ieteica nesekot.
Mums jāpanāk, lai katru gadu varētu novērst 400 – 500 ļaundabīgo slimību izraisītas nāves gadījumu un atgriezt šos cilvēkus aktīvā dzīvē – aptuveni tāds būtu reālais ieguvums, ko Latvijai varētu sniegt veiksmīgi funkcionējoša vēža skrīninga programma.
