Kristīnes atbilde uz jautājumu, ko, skolu sākot, novēl saviem bērniem Līvai un Nilam, audzēkņiem un ko pati sev: “Skriet uz skolu ar prieku! Kad pagājušonedēļ sapulcē runājām ar vecākiem par skolas nākotni, viņi sacīja, ka bērniem šeit tā patīk, ka ne uz vienu citu iet viņi nevēlētos.”
Kristīnes atbilde uz jautājumu, ko, skolu sākot, novēl saviem bērniem Līvai un Nilam, audzēkņiem un ko pati sev: “Skriet uz skolu ar prieku! Kad pagājušonedēļ sapulcē runājām ar vecākiem par skolas nākotni, viņi sacīja, ka bērniem šeit tā patīk, ka ne uz vienu citu iet viņi nevēlētos.”
Foto – Timurs Subhankulovs

Atgriezās pēc 20 gadiem. Nils, Līva un mamma Kristīne pirmo gadu dodas uz skolu Latvijā 22

Atgriezās pēc 20 pavadītiem gadiem ārzemēs

Reklāma
Reklāma
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
Lasīt citas ziņas

Astoņgadīgajam Nilam un vienpadsmitgadīgajai Līvai šodien ir pirmais 1. septembris skolā Latvijā, jo līdz šim viņi dzīvoja un mācījās Strasbūrā Francijā. Abu mamma Kristīne Lauriņa, kura savulaik beigusi Rīgā Franču liceju un gandrīz 20 gadus dzīvojusi ārpus Latvijas, sāk strādāt par franču valodas skolotāju Cēsu Jaunajā skolā un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. Strasbūrā Kristīne dzīvesbiedram francūzim Matjē ilgi un mērķ­tiecīgi “pilināja” domu par ģimenes pārcelšanos uz Latviju, kamēr bērni vēl nav sasnieguši pusaudžu gadus. Kristīne: “Šajā vecumā viņiem vēl patīk dzīve pie dabas, iet uz mežu pēc malkas, bet vēlāk atvest uz dzīvi dziļos laukos būtu ļoti grūti.”

Pērnruden K. Lauriņa atbrauca uz Latviju parakstīt līgumu par Gaujas malā noskatītās mājas pirkšanu un pie reizes izmantoja konferencē sastaptās Juglas vidusskolas direktores Aijas Melles piedāvājumu iepazīstināt diasporas bērnus ar to, kā mācības notiek šeit. “Manējiem šī pieredze ļoti patika, it īpaši, ka Latvijā skolā ir dziedāšana un sporta stundā – dejošana, jo Francijā skolā tā nav,” atceras Kristīne. Taču Nils un Līva brīnījušies, ka šeit jau visiem otrklasniekiem kabatās skārienjutīgie mobilie telefoni. Francijā vecāki bērniem mobilo telefonu pērk dažus gadus vēlāk, jo uzskata, ka gluži labi var bez tā iztikt vispār.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līva un Nils mācīsies Drustu tautskolā “99 baltie zirgi”. Francijā obligātā skola sākas sešu gadu vecumā, un Nils ir beidzis otro klasi sākumskolā, tāpēc viņš bijis stipri neizpratnē par jautājumu Drustos, kurā klasē vēlas mācīties – pirmajā vai otrajā. Jo Francijā bērni jau no triju gadu vecuma apmeklē izglītības iestādi, kas saucas nevis “bērnudārzs”, bet “ecole” (izrunā “ekol”) – skola. Valstij jānodrošina, lai tajā vieta būtu itin visiem trīsgadniekiem, un vecākiem jāmaksā tikai par bērnu ēdināšanu un par uzturēšanos “pagarinātās dienas” grupā. Trīsgadnieki vēl drīkst gulēt pusdienlaiku, bet viss pārējais notiek tieši tāpat kā lielākiem bērniem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.