Saudzēt kājas un atbilstoši saģērbties! Žurnālista Arta Drēziņa padomi skrējējiem 0
Pavasarī saulīte liek mums vairāk kustēties un uztrauc arī ziemā uzkrātie kilogrami. Daba mostas, un daļa cilvēku grib mosties jaunai dzīvei. Te gan jāpiebilst, ka skrējēji iedalāmi divās grupās: vieni sākuši skriet vai atsākuši skriet pēc aukstā laika, citi skrējuši arī ziemā.
Nesakarst un nenosalt
Tie, kas skrējuši visu ziemu, pavasarim ir gatavi. Viņi to darījuši -25 °C un +10 °C, kā mēdz būt ziemā, un zina daudzas patiesības. Pavasaris grādu ziņā ir viltīgs, ieteicams ģērbties siltāk nekā plānāk, labāk lieku reizi galvā cepure un rokās cimdi, neatdzist aukstumā, uzmanīt sevi no vēja, maldinoši siltiem saules stariem. Tiklīdz mājās, tā mitrās drēbes nost un dušā (vannā) iekšā. Un nedzert neko aukstu vismaz pirmo pusstundu pēc skriešanas. Es pat domāju, ka katrs ir izbaudījis uz savas ādas, cik viegli var saaukstēties skrienot un pēc tam.
Es skrienu kopš 1987. gada. Pirmos desmit gadus vienu vai divas reizes gadā krietni saaukstējos. Parastie iemesli: vai nu ļāvu slapjajam kreklam uz muguras izžūt, piemēram, uz pāris minūtēm apstājoties ar kaimiņu parunāt, vai uzreiz pēc skriešanas paķerot no ledusskapja kaut ko dzeramu vai nepiesedzot kaklu skriešanas laikā. Pēdējos desmit gadus pa īstam saaukstējies neesmu. Skrienot arī vasarā apstājos tikai ārkārtas gadījumā, pat atbildot uz telefona zvanu (līdzi man dažādu iemeslu dēļ vienmēr ir mobilais), turpinu skriet vai vismaz ātri soļot. Ledusskapī neko dzeramu vairs neturu, ikdienā kafejnīcā dzeru tikai siltu, bet, ja nav iespējams izvairīties no auksta dzeramā, ļauju tam sasilt vai dzeru maziem malkiem. Skrienu apģērbā ar aiztaisītu apkakli vai plānu šalli, lielākā salā lieku galvā kaut ko līdzīgu kapucei, kas apņem visu galvu un kaklu. Kailu kaklu skrienu tikai tad, ja ir virs +20 °C. Labāk mitra apkakle (tā tomēr iekšpusē ir silta un sargā kaklu), nekā pliku kaklu pierauj vējš.
Skriešana ziemā un agrā pavasarī daudz neatšķiras. Kad kļūst par karstu, var pamazām ņemt nost drēbju kārtas vai mainīt pret plānākām. Kārtīgs ziemas skrējējs zina, ka labākas ir vairākas apģērba kārtas, starp kurām ir gaiss, kas uztur siltumu. Laikam sasilstot, var pamazām sevi lobīt nost kā kāpostam lapas. Šīs lapas var būt dažādas: no dabiska, pussintētiska, sintētiska materiāla, dažāda supermateriāla. Skriet sāku, kad bija pieejami tikai kokvilnas krekli, vēlāk izmēģināju dažādus speciālos materiālus. Uz tiem īpaši neiespringstu – galvenais, lai ir ērti un nav auksti. Ne jau šiks treniņtērps nes skrējēju uz priekšu. Kādreiz pat šķiet, ka nav nekā labāka par kokvilnu, piemēram, pavasara lietus laikā man patīk, ja kokvilnas krekls samirkst, sasilst, tā ka pielīp pie ķermeņa un labi saglabā siltumu, bet ar tā saukto gudro, elpojošo kreklu gadījies pārsalt. Ar apģērbu katram pašam der paeksperimentēt, jo cilvēki dažādi jūt aukstumu un svīst. Vieni šortos skrien pat mīnus grādos, bet citiem tajos ir auksti +25 °C.
