Skriet ar apdomu: padomi, kā to labāk darīt 0
Iespējams, kāds sportošanai iedvesmosies no pagājušā Rīgas maratona, klausoties pozitīvajās skrējēju emocijās. Bet, strauji metoties sportā, pārslodzes dēļ var rasties hipertensija un stenokardija vai par sevi atgādināt iedzimtas patoloģijas. Tāpēc treniņiem jābūt pārdomātiem un saskaņotiem ar dzīves ritmu.
Vieglā riksītī
Skriešana ir sirds un asinsvadu treniņš, jo sirds saraujas biežāk un spēcīgāk, organismā notiek straujāka asiņu apmaiņa un uzņemtais skābeklis tiek ātrāk nogādāts līdz katrai organisma šūnai. Skrienot regulāri, sirds – pēc būtības muskulis – tiek trenēta tāpat kā citi muskuļi.
Sākot treniņus garākām distancēm, mērenība jāievēro neatkarīgi no tā, vai tas ir pirmais maratons, pusmaratons, 10 km vai 5 km distance.
Skriešanas treneris Romāns Melderis iesācējiem par piemērotāko uzskata iešanu, nūjošanu un vieglus skrējienus, lai nepieļautu rupjākās iesācēju kļūdas – skriet par daudz vai par ātru. Jāļauj ķermenim noteikt slodzi, un skriešanai jākļūst par patīkamu pasākumu, nevis sevis piespiešanu!
Skrienot gar jūras krastu, ir papildu ieguvums – plaušās nonāk jonizēts gaiss, kārtīgi tās izventilējot un attīrot. Vēsā vasarā un rudenī vai pavasarī ķermeni tonizē vēss gaiss, kas neļauj organismam pārkarst. Ķermeņa āda kļūst tvirtāka un elastīgāka.
Psihologi ir atklājuši, ka, partneriem skrienot kopā, palielinās gan fiziskā, gan emocionālā interese vienam par otru. Ja ģimenē ir bērni, vecāku piemērs ir labākais veids viņu pieradināšanai pie veselīga dzīvesveida.
Pirmie soļi
Ja skrienot vēlas sasniegt arī sportisku rezultātu, īpaši svarīga ir speciālu apavu izvēle. Brīvā laika vai citiem sporta veidiem paredzētie intensīvai skriešanai neder un var pat traumēt. Garākā skrējienā vai sacensībās nevajag aut arī pilnīgi jaunus apavus. Tas parasti beidzas ar noberztām kājām, sagādā nepatīkamus brīžus, un ir grūti pieveikt distanci.
Iegādājoties skriešanas apavus, ieteicams konsultēties ar profesionāļiem. Sporta ekipējuma eksperts Raimonds Sooprags uzsver: svarīgākie kritēriji ir svars, komforta līmenis un apavu mūža ilgums. Piemēram, 42. izmēra treniņu apavi sver 270–330 g, bet sacensību apavi – tikai 185–225 gramus.
Garajiem treniņu skrējieniem un sacensībām vajadzīgs arī piemērots apģērbs. Skriešana kokvilnas kreklā, biksēs un zeķēs piecu kilometru distancē problēmas nerada. Trenējoties garākiem attālumiem, kokvilnas apģērbs sasvīst, kļūst smags un var noberzt ādu. Tāpēc, piemēram, zeķu sastāvā vajadzētu būt ne vairāk par 15% kokvilnas.
Daudzi maratonisti pārliecinās, ka ne visi, pat specializētie sporta apģērbi ir ideāli. Tāpēc pirms sacensību dienas nepieciešams vairākkārt izmēģināt arī apģērbu.
Lai izvairītos no noberzumiem garajās distancēs, ķermeņa un apģērba ciešākās saskares vietas der iesmērēt ar vazelīnu. Piemēram, vīriešiem tādas vietas ir uz krūtīm, lai izvairītos no krūšu galu noberzēšanas.
