“Mēs visi zogam, zagšana ir tikpat veca kā pasaule. Cits zog laiku, cits – naudu; ir tūkstoš veidu, kā zog mīlestību. Tas, ko mēs saucam par zagšanu, vienkārši ir zināms dzīvesveids,” rakstīja Jaroslavs Ivaškevičs. Viņa lugas “Ideāls zaglis” pirmizrādi Indras Rogas režijā varēs noskatīties 9. februārī Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē.

Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus

Lasīt citas ziņas

“Dvēsele cilvēkam ir pilna ar ilgām pēc laimes. Tad kādā brīdī cilvēkam šķiet, ka viņš to ir atradis. Tad tā atkal mainās, jo dzīve nav statiska,” par izrādi “Ideāls zaglis” stāsta režisore In-dra Roga. “Viņš visu mūžu skrien ilgās pēc laimes. Cits jautājums – kur mēs, šobrīd dzīvojošie cilvēki, to meklējam. Un ar ko mēs mēģinām aizpildīt dzīvi, kad laimes mums nav.”

Luga rakstīta kā komēdija, taču kā ļoti izsmalcināta, kurā neatradīsiet neko no farsa. Režisore izrādei ir devusi savdabīgu apzīmējumu – “skrējiens pēc laimes divos cēlienos”, kas piešķir izrādei savdabīgu noslēpumainu vieglumu un iespēju katram pašam to atklāt. “Stāsts nav par vienu atsevišķu cilvēku, bet par procesu, kas notiek principā. Par to, kur mīlestība ir šodien un vai tā vispār ir. Un ar ko cilvēki šodien piepilda savu dzīvi. Šajā ziņā mēs izrādē ejam diezgan tālu,” komentē režisore.

Ziema ieskrienas! Piektdien daudzviet Latvijā snigs, šoferiem jābūt uzmanīgiem

Visskumjākā ziņa par “Jančuku”… Mūžībā devies aktieris Dainis Ozoliņš

Kokteilis

FOTO. Latviešu fotogrāfs publiskojis leģendārus kadrus no “Čikāgas piecīšu” vēsturiskā 1989. gada koncerta Mežaparkā un tā aizkulisēm

I. Roga – vienlaikus gan režisore, gan aktrise. Kopš 1994. gada spēlējusi vairāk nekā 30 izrādēs un aktīvi strādā arī kā režisore.

Par 2005. gadā veidoto izrādi “Nora. Leļļu nams” pēc H. Ibsena lugas motīviem, kurā viņa bija gan režisore, gan galvenās lomas atveidotāja, I. Roga tika nominēta “Spēlmaņu nakts” apbalvojumam kā labākā režisore.

“Tad, kad es strādāju kā režisore, manī pazūd pavisam citas nervu šūnas nekā tad, kad es strādāju kā aktrise,” par savu darbu stāsta Indra Roga.

“Visgrūtāk bija “Norā” (izrāde “Nora. Leļļu nams”. – Autora piezīme). Toreiz es riskēju – uzņēmos un spēlēju pati. Tur bija tikai viena aina, kurā es neesmu. Ir ļoti grūti iekšpusē, spēlējot lugā, redzēt kļūdas no malas un to es vairs nekad nedarīšu.”

Šobrīd I. Rogu kā aktrisi var skatīt galvenajā lomā Mihaila Gruzdova iestudētajā izrādē “Anna Kareņina”.

Jaroslavs Ivaškēvičs Latvijas skatītājam pazīstams ar trīs darbiem – skaisto Frederika Šopēna un Žoržas Sandas mīlestības stāstu “Vasara Noānā” un “Eņģeļu māte Joanna”, kuri tika uzvesti Nacionālajā teātrī, bet Jaunajā Rīgas teātrī – Alvja Hermaņa iestudētās “Vilkmuižas jaunkundzes”.

Autoram raksturīgais filozofiskais skatījums uz dzīvi šoreiz ieguvis neparastu interpretāciju, kas turpina iedvesmot pārdomām gan skatītājus, gan režisorus. “Pie Kultūras akadēmijas Zirgu pasta, Dzirnavu ielā, ir grafiti: “Ja Jēzus pie mums atnāks vēlreiz, mēs viņu novāksim atkal.” Pirmajā mirklī var nonākt sašutumā, ka tā nav, bet tieši tā arī notiktu. Paradoksāli.

Tieši tikpat paradoksāli, kā šis teiciens uz sienas, arī Ivaškēvičs ir uzrakstījis šo darbu. Un saprast to var ļoti dažādi. Līdzīgi būs ar izrādi, ko mēs izveidojām – arī to varēs saprast dažādi.”