“Skrējējs skrien pa brauktuves nomali braukšanas virzienā, bet viņu aptur policijas darbinieks” – pa kuru ceļa pusi gājējiem jāpārvietojas? 46
Interesanta tēma aktualizēta vienā no lasītāja jautājumiem LVportals.lv jautājumu un atbilžu sadaļā. Tēma ir gana interesanta, tāpēc ieskatāmies!
Ar portālu sazinājies kāds lasītājs, kurš norāda:
“Skrējējs skrien pa brauktuves nomali apdzīvotā vietā transportlīdzekļu braukšanas virzienā, bet viņu aptur Valsts policijas darbinieks un paskaidro, ka apdzīvotā vietā pārvietoties drīkst tikai pretēji braukšanas virzienam un par šādu pārkāpumu skrējējam paredzēts attiecīgs sods.
Ceļu satiksmes noteikumu (26.01.2024. redakcija) 9. pants noteic: “Gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali ārpus apdzīvotām vietām, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Personām, kuras brauc ratiņkrēslā vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u. tml. pa brauktuves malu vai nomali, atļauts pārvietoties pa jebkuru ceļa pusi.”
Lūdzu, iztulkojiet minēto tiesību normu! Vai gājējiem jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam tikai ārpus apdzīvotām vietām? No tiesību normas nevar saprast, vai arī apdzīvotā vietā gājējam jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam vai tikai ārpus apdzīvotas vietas. Iztulkojiet tiesību normas daļu, kas paredz, ka “personām, kuras brauc ratiņkrēslā vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u. tml.”! Kā tiek klasificēts skrējējs? Vai tas ir gājējs? Vai tomēr tiek iekļauts pie personām, kuras apzīmē ar “u. tml.”?
Apjukušajam jautātājam ar portāla starpniecību atbildi sniedzis jurists Sandis Zellis.
Viņš skaidro: “Ja minētā situācija patiesi notikusi apdzīvotā vietā, konkrētais aizrādījums ir nepamatots.
Jūsu norādītais Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 9. punkts par nepieciešamību pārvietoties pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam ir attiecināms tikai un vienīgi uz ārpus apdzīvotām vietām. Tāpat nav šaubu, ka skrējējs ir pielīdzināms gājējam (atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1. pantam gājējs ir persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai ratiņkrēslā), pārvietošanās ātrumam nav nozīmes.
Apdzīvotās vietās ir piemērojams CSN 7. punkts, kas noteic, ka gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, – pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales nav vai ja pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, – pa ārmalu). Ja uz ceļa netiek veikti darbi un atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, gājējiem atļauts pārvietoties pa brauktuves malu arī vairāk nekā vienā rindā, bet ne vairāk kā trijās rindās.
Tādējādi apdzīvotās vietās gājējiem primāri ir jāizmanto attiecīgā tiem paredzētā infrastruktūra, bet, ja tās nav, nomale vai secīgi – ceļa mala. Tas, kuras puses ceļa nomali vai ceļu izvēlēties, ir gājēja brīva izvēle, tomēr jāsaprot, ka pārvietošanās pretim braukšanas virzienam, visbiežāk, ir gājējam drošākais risinājums.”
