“Valsts atstāj uzņēmējus, lai viņi vieni cīnās par izdzīvošanu.” Saruna ar Saldus maiznīcas vadītāju Ivaru Skrebeli 11
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmijas laikā Saldus maiznīcas “Cannelle Bakery” rudzu maizes pārdošana eksportā pieaugusi divas reizes. Maiznīcas vadītājs Ivars Skrebelis uzsver, ka Latvija ir ideāla vieta, kur ražot produktus un attīstīt ekonomiku, lai varam savu preci pārdot ārpus Latvijas.
Senāk vadījāt vienu no lielākajām Latvijas maiznīcām “Fazer”. Kā tas nākas, ka nolēmāt pirkt salīdzinoši nelielu maiznīcu Kurzemē?
I. Skrebelis: Man šķita, ka “Fazer” visu esmu izdarījis un nesaskatīju vairs jaunus izaicinājumus. Domāju – jāsāk darīt ko citu. Ar kolēģiem izveidojām konsultāciju biznesu, lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem ar savu pieredzi un padomu.
Tajā laikā krīzes menedžments uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās, bija ļoti pieprasīts. Tolaik SIA “Matss” īpašnieki meklēja iespēju pārdot savu uzņēmumu.
Sākām padziļināti to vērtēt un sapratām, ka saldēto produktu biznesam ir perspektīvas un varam to attīstīt. Kopš uzņēmuma iegādes brīža 2012. gada novembrī esam pie tā cītīgi strādājuši.
Vai plānotie rezultāti ir sasniegti?
Sākotnējie mērķi bija ļoti ambiciozi – tos pagaidām sasnieguši vēl neesam. Pirmajos gados vairāk sanāca cīnīties par izdzīvošanu, veicām daudz izmaiņu uzņēmumā.
Sapratām, ka svaigās maizes tirgū nevaram konkurēt ar lielajām maiznīcām, un pieņēmām apzinātu lēmumu Latvijas tirgū iziet no šī biznesa. Koncentrējāmies uz saldētajiem produktiem un šo nišu nepārtraukti attīstām, tā veido ap 70% no uzņēmuma apgrozījuma.
Tagad paralēli saldētajai produkcijai maizi pārdodam tikai eksportā. Tā ir pēc īpašas tehnoloģijas bez speciālām piedevām pagatavota maize, kuras derīguma termiņš ir līdz pusgadam – tas nav saldēts produkts.
Laika gaitā sapratām – lai strādātu efektīvi, nevaram strādāt visās frontēs. Agrāk lielu daļu no apgrozījuma veidoja cepumi, taču, sākoties Krievijas agresijai Ukrainā, Eiropas Savienība, tajā skaitā Latvija, kļuva ļoti draudzīga pret Ukrainu un atvēra robežas.
Tas nozīmē, ka Ukrainas lētie konditorejas produkti pārplūdināja Baltijas tirgu, cieta ļoti daudzi vietējie ražotāji, piemēram, mēs zaudējām pusmiljonu lielu biznesu.
Tagad daļu uzņēmēju ir apstādinājusi pandēmija, ko nevar teikt par pārtikas ražotājiem. “Cannelle Bakery” mājaslapā teikts, ka šis zīmols radīts mūžam aizņemtajam un steidzīgajam pilsētniekam, kurš vēlas dzīvot veselīgi. Kā pandēmija ietekmējusi jūs?
Līdz šim lielāko daļu mūsu produktu varēja iegādāties veikalu ceptuvēs. Līdzko sākās pandēmija, paši veikalnieki sāka sekot tam, lai prece būtu pareizi iepakota, tas arī tika iestrādāts likumos.
Rezultātā vairs nebija būtisku atšķirību starp rūpnīcā ceptu vai uz vietas gatavotu produktu. Vienlaikus veikalos bija milzīgs apgrozījuma kritums, ko izjutām arī mēs.
Arī mēs sākām piedāvāt iepakotus produktus, to izdevās atrisināt pāris mēnešu laikā. Pandēmijas laikā radījām arī jaunu produktu līniju, to skaitā “Biezpiennelle” un biezpiena bumbiņas – tām ir labs noiets eksporta tirgos.
Kā pandēmija mainījusi cilvēku paradumus?
Lielākoties cilvēki ēd to pašu, ko iepriekš, bet valda lielāka piesardzība. Viņi izvēlas iepakotu produktu vai to pērk pie ražotājiem. Pirkumi kļuvuši lielāki, lai bieži nebūtu jāapmeklē veikals.
Pircēji vairāk izvēlas saldētos produktus, kurus var ilgi uzglabāt. Arī veselīguma tendence joprojām ir spēcīga – te gribu uzsvērt, ka saldēts un veselīgs ir viens otru papildinoši, nevis konfrontējoši nosacījumi.
Blakus Kurzemē iecienītajiem sklandraušiem ražojat arī ASV tirgū iecienītos beigeļus. Kā nonācāt pie šī produkta?
Pirms vairākiem gadiem mūs uzrunāja kāds Latvijas Universitātes pasniedzējs no Amerikas, kurš bija secinājis, ka Latvijas tirgū ir ļoti trūcīgs beigeļu piedāvājums. Mums tas šķita interesanti un pēc kāda laika jau bijām attīstījuši šo produktu.
Tagad jau vairākus gadus ar dažādām sekmēm tirgojam šo produktu. Nevarētu teikt, ka tas ir ļoti pieprasīts, bet uzskatu – ar laiku tas atradīs savu vietu tirgū, līdzīgi kā tas bija ar hamburgeru un kruasānu, ko iepriekš nepazinām.
Beigelis ir baltmaize, kas sagatavota barankas izskatā, bet daudz “pufīgāka”. Beigeļus gatavojam, izmantojot raudzēšanas procesu un šis produkts pēc atlaidināšanas vēl kādu laiku saglabā savas īpašības.
Dietologs Andis Brēmanis to ir nosaucis par lēno baltmaizi, kas ilgāk jākošļā un tas veicina optimālāku gremošanas procesu norisi.
Beigeļus eksportējām uz ASV, Kanādu, Jaunzēlandi, taču tos dabūt līdz šiem tirgiem nav nemaz tik vienkārši. Mums ir bijuši vairāki mēģinājumi, bet pagaidām nevaram runāt par stabilām piegādēm.
Vienlaikus strādājam arī Eiropas tirgū, lielos apjomos produkcija ir eksportēta uz Čehiju, Somiju, bet Eiropā šis produkts vēl tik ļoti nav pazīstams un populārs. Beigeļi mūsu eksporta piedāvājumu padara interesantāku, bet tas nav visvairāk pārdotais produkts.
Tagad plašāk raugāmies arī Skandināvijas virzienā.
Cik plaša ir uzņēmuma eksporta ģeogrāfija un kuri ir eksportspējīgākie produkti?
Kopumā ir jau 20 valstis, kur var iegādāties mūsu produkciju. No saldētajiem produktiem “Biezpiennellu” vislabāk novērtējuši Igaunijā. Baltijā labi “iet” speķa pīrādziņi, virtuļi, biezpiena bumbiņas.
Viens no visvairāk pārdotajiem produktiem eksportā ir rudzu maize, ko labi pērk Japānā, Austrālijā, ASV, kā arī Spānijā un Itālijā, turklāt pandēmijas laikā pieprasījums pēc rupjmaizes tikai pieauga. Sākotnēji pat necerējām, ka interese par šo produktu būs tik plaša.
Mūsu sākotnējā prioritāte bija saldētie produkti, taču vienā brīdī sapratām, ka valstīs, kurās dzīvo daudz ieceļotāju no bijušās Padomju Savienības, ir liela interese par rupjmaizi.
Esam ieguvuši arī košera sertifikātu, kas ļauj strādāt Izraēlas tirgū. Pagājušajā gadā rupjmaizes pārdošanas apjomi eksportā pieauga gandrīz divas reizes, taču kopumā pandēmijas dēļ gads bija sliktāks, nekā plānots.
Latvijā maizes patēriņš sarūk, bet jūs esat specializējušies maizes un saldēto produktu eksportā. Kādi ir turpmākie plāni?
Mūsu prioritāte ir saldētie produkti, tos attīstīsim, jo saskatām tajos perspektīvu. Strādāsim arī pie rudzu maizes segmenta attīstīšanas. Esam spēcīgi piparkūku ražotāji, taču, redzot valsts politiku, neesam pārliecināti, ka mums šajā jomā jāturpina darbs.
Kāda ir valsts politika ražotāju atbalstam?
Valsts atver visas durvis vaļā un atstāj uzņēmējus, lai viņi vieni paši cīnās par izdzīvošanu. Tā nedrīkst notikt, ka uzņēmējam ar visu pašam jātiek galā.
Mums jāpilda vides prasības, PVD prasības, birokrātija aug, izmaksas arī, tajā pašā laikā robežas tiek atvērtas un ienāk produkcija no valstīm, kur darbaspēka izmaksas ir daudz zemākas, vides prasības netiek ievērotas.
Tie uzņēmumi, kam ir lielāki muskuļi un mātes uzņēmumi ārzemēs, varbūt tiek galā, bet vietējā kapitāla uzņēmumiem tas ir sarežģīti.
Pērn nevarējāt saņemt krīzes atbalstu kā pandēmijas skartais uzņēmums, šķērslis bija darba algas kritērijs. Vai šo problēmu izdevās atrisināt?
Nav izdevies. Būtu jāatbalsta vietējie uzņēmumi no reģioniem, kas ir eksportspējīgi. Taču noteiktie kritēriji šiem ražotājiem neļauj saņemt atbalstu. No vienas puses – gribam attīstīt uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti, bet vienlaikus valsts nedara neko, lai sniegtu atbalstu.
Turklāt tas skar ne tikai mūsu uzņēmumu, bet arī citus gan Liepājā, gan Latgalē, kuri maksā konkurētspējīgas algas reģionos un daudz eksportē. Tajā pašā laikā auto tirgotāji tiek atbalstīti.
Esmu aizvainots par šo situāciju. Tagad esam pārorientējušies, pielāgojušies un atraduši iespēju, kā paši varam izdzīvot, no valsts palīdzību vairs negaidām.
Vai šī lēmuma un pandēmijas ietekmes dēļ nācās samazināt darbinieku skaitu?
2019. gada nogalē bijām pieņēmuši vairāk darbinieku, jo bijām orientējušies uz strauju izaugsmi, bet pērn dažus tomēr nācās atlaist, jo savu ietekmi atstāja pandēmija. Pašlaik uzņēmumā nodarbināti 95 strādājošie.
Veikalos maizes piedāvājums ir ļoti plašs. Vai konkurence maizes tirgū joprojām ir asa?
Konkurence bija ārkārtīgi asa pirms 10–15 gadiem, kad visi mēģināja ražot vienu un to pašu un pēc tam centās pēc iespējas lētāk pārdot. Tagad veselais saprāts ir uzvarējis un uzņēmumi specializējas – katrs dara to, ko var izdarīt vislabāk, un ražo tos produktus, ar ko var nopelnīt.
Ja kāds produkts ir pieprasīts nelielā daudzumā, maiznieki runā ar saviem konkurentiem un produkta ražošanu izvieto ārpakalpojumā. Tādēļ šobrīd konkurenti ir drīzāk kolēģi. Konkurence pastāv, tai jābūt, bet ir daudzas jomas, kurās var sadarboties.
Svarīgi ir nemēģināt pārdalīt Latvijas vai Baltijas tirgu, bet mērķēt uz eksportu. Ja eksportā izdosies pārdot kaut nedaudz, tas atslogos vietējo tirgu. Latvija ir ideāla vieta, kur ražot produktus, attīstīt ekonomiku, lai varam savu preci pārdot ārpus Latvijas.
