Māris Antonevičs: Nesaņemtie EP vēlēšanu paziņojumi – neizdarība vai varbūt afēra? 9
Kad daži paziņas pasūdzējās, ka neesot saņēmuši vēstuli par to, kurā iecirknī būs jābalso Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, sākotnēji tas šķita kaut kāds nieks – sak, nu atraduši problēmu, par ko uztraukties.
Lielākoties jau iecirkņi ir tie paši deklarētajai dzīvesvietai tuvākie, kur ierasti balsots iepriekšējās pašvaldību vai EP vēlēšanās (Saeimas vēlēšanās sistēma, par laimi, ir elastīgāka un ļauj balsot jebkurā vēlēšanu apgabalā, jebkurā iecirknī).
Un, ja nu rodas šaubas, vienmēr var piezvanīt pa informatīvo tālruni vai apskatīties internetā, kas nu jau vairs nav nekāds svešvārds arī vecāku paaudžu iedzīvotājiem.
Tomēr, atklājoties arvien jauniem faktiem par šo – sauksim lietas īstajos vārdos – skandālu, kļūst skaidrs, ka problēmu loks ir daudz plašāks un nopietnāks. Turklāt tas uzrāda vājās vietas gan atsevišķās jomās, gan kopumā valsts attīstībā.
Stāsts īsumā. Saskaņā ar likumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pienākums ir sagatavot un izsūtīt visiem vēlētājiem paziņojumus par EP vēlēšanām. Tas bija jāizdara no 13. līdz 15. martam, un, kā ziņoja atbildīgās iestādes, bija plānots izsūtīt gandrīz pusotra miljona šādu vēstuļu.
Cik no tām sasniegušas adresātus, joprojām nav skaidrs. Izskanējusi informācija, ka piegādāta vien puse sūtījumu, taču to neviens nevar ne apstiprināt, ne noliegt. Pēc iedzīvotāju sūdzībām aprīļa beigās parādījās pirmās ziņas plašsaziņas līdzekļos un arī amatpersonu skaidrojumi, ka šoreiz vēstuļu izsūtīšana nav, kā ierasts, uzticēta “Latvijas Pastam”, bet rīkots iepirkuma konkurss, kurā uzvarējis kāds SIA “Reller”.
Līgums noslēgts par summu 311 750 eiro, un PMLP jau atzinusi, ka uzņēmums nav ticis galā ar pienākumiem. Pārvaldes pārstāvis Ģirts Pommers informējis medijus, ka uzņēmums tikšot sodīts – tam nākšoties atmaksāt Valsts kasē desmit procentus. Tik vien… Ja tāda ir valsts attieksme pret slikti padarītu darbu, tad ar kvalitātes problēmu varēs cīnīties mūžīgi.
Vispirms jau šis stāsts parāda primitīvo domāšanu valsts pārvaldes līmenī – konkursā galvenais kritērijs izrādās “kurš sola mazāk”, turklāt netiek apzināta ne dalībnieka kapacitāte, ne reputācija, ne citi, tajā skaitā drošības, riski. PMLP ir vieglprātīgi pirkusi kaķi maisā.
Kā liecina Uzņēmumu reģistra dati, SIA “Reller” ir pavisam neliels uzņēmums, kas reģistrēts kādā Purvciema dzīvoklī un kā pamatkapitāls ir 2845 eiro. Jautājumi var rasties arī par uzņēmuma īpašniekiem, jo valdes locekle iepriekš darbojusies Krievijas pilsonim piederošā firmā.
Iespējams, tieši tāpēc šis jautājums tagad nonācis arī Valsts drošības dienesta darbakārtībā, lai gan iestāde par savu pārbaudi pagaidām sīkākus komentārus nesniedz. Galu galā vēstuļu “pazaudēšana” ne vien var atstāt ietekmi uz vēlēšanu rezultātu, bet arī tā ir sensitīva informācija, kas satur personu datus.
Cik nav redzēts, ka sētmalēs vai kāpņutelpās mētājas izplatīšanai paredzēti veikalu reklāmlapiņu saišķi, kurus nolīgtajam darbiniekam vajadzējis salikt pastkastītēs, bet uznācis slinkums. Par adresātus nesasniegušajām reklāmām lai uztraucas tie, kam tas svarīgi, bet te jau ir pavisam cita atbildība.
Pārsteidzošākais ir tas, ka valsts pati sāk drupināt to, kas ir tās rīcībā, šajā gadījumā pasta infrastruktūru. Tā vietā tiek akceptēts tirgus situācijai neatbilstošs, šaubīgs darījums. Aiz sīkiem lēmumiem un iepirkumu konkursiem pazūd plašāka nākotnes aina.
Pareizi jautā Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis: “Vai tagad – e-pastu laikmetā – Latvijā vajadzīga pasta infrastruktūra? Līdzīgu jautājumu kā par pastu varētu uzdot par transportu – vai Latvijā vajadzīga sabiedriskā transporta sistēma, kad vienkārši var izsaukt taksometru?”
Tas, protams, attiecas ne tikai uz konkrēto EP vēlēšanu vēstuļu skandālu, bet arī uz citiem pakalpojumiem, arī to, vai no valsts budžeta tiek kompensēta preses piegāde reģioniem, no kā atsakoties jārēķinās, ka tas būtu gals arī pastam tā līdzšinējā formā. Vai tāds ir mērķis?
Pārsteigums ir arī amatpersonu komunikācija. Vispirms neizpratne par notikušo, tad haotiski, neskaidri paziņojumi. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere tviterī steidz vēstīt: “Paziņojumus par EP vēlēšanu iecirkni izsūtīs vēlreiz (..) Uzticamas ziņas.” Vēlāk gan izrādās, ka tā ir nevis uzticama, bet viltus ziņa, jo visiem tomēr netiks sūtīti, tikai tiem, kas izmantojuši iespēju iecirkni mainīt.
Tomēr cerību vieš premjera Krišjāņa Kariņa atziņa: “Skatoties nākotnē, ir jāatrisina divi jautājumi – kā visefektīvāk sniegt informāciju iedzīvotājiem un vai princips “lētākais piedāvājums uzvar” ir pats piemērotākais izvirzīto mērķu sasniegšanai.”
