“Skolu tīkla reforma ir jāskata reģionāli, jo situācija reģionos ir atšķirīga.” Saruna ar LPS priekšsēdi Gintu Kaminski 31
Skolu tīkla reforma nedrīkstētu būt eksperiments. Reformas sagatavošanas process ir neskaidrs un šaubas ir par tā kvalitāti un atbilstību reālajai situācijai. Par to TV24 raidījumā “Dienas personība” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Gintu Kaminski.
Velta Puriņa: Skolu reforma. Jūs jau rīt tiekaties ar premjeru Krišjāni Kariņu, lai aci pret aci runātu par šo jautājumu. Kas mudināja Jūs pieprasīt šādu tikšanos?
Gints Kaminskis: Šis process jau gana ilgi tiek skatīts. 30. maijā jautājumu skatīja Ministru kabinets, bet Ministru kabinets iedeva vēl divus mēnešus darbam pie tā. Mums bija sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju, kur no sešiem jautājumiem šim pirmajam jautājumam par skolu tīkla reformu mēs veltījām gandrīz divas stundas un arī nonācām tikai pie tā, ka, pirmkārt, darba grupa, kas strādāja un kurai darbu bija jābeidz 1. jūnijā, faktiski to ir beigusi bez jebkādiem ieteikumiem un secinājumiem.
Otrkārt, mēs vienojāmies par to, ka šis jautājums ir jāizskata reģionāli, jo situācija reģionos ir atšķirīga. Un tad, kad ir reģionāli izskatīts, tad ir jāskata kopā ar Satiksmes ministriju, ar ceļu tīklu, ar pasažieru pārvadājumiem, ar skolēnu pārvadājumiem, jo arī mobilitātes plāns pēc Administratīvi teritoriālās reformas nav pagājis uz priekšu. Jautājumu par skolu tīklu nevar skatīt atrauti no iekļaujošās izglītības, nevar skatīt atrauti no profesionālās ievirzes iestādēm, jo, ja skolas pazūd, tad kas notiks ar mūzikas un mākslas skolām, ar sporta skolām?
Vienlaicīgi man jāsaka, ka jautājums nav šodien radies. Pašvaldības gadu gaitā ļoti aktīvi ir strādājušas, vērtējušas un pieņēmušas lēmumus. Trešdaļa skolu jau ir likvidētas pedējo 20 gadu laikā. Pēdējie 6 gadi, kur lēmumi pieņemti par 167 izglītības iestāžu likvidēšanu, 72 skolas ir mainītas no vidusskolām uz pamatskolām vai no pamatskolām uz sākumskolām. Procesi notiek, bet vienlaicīgi nav atbildēti jautājumi, kā tad būs, ja skolu tīklā nav? Piemēram, mēs zinām, ka Ādažos piepildījums skolā jau ir 132%.
Signāli nāk no vietām par to, vai tās spēs pieņemt skolēnus. Internāti – vai tagad bērnu izraujot no ģimeniskās vides, vai bērns spēs dzīvot internātā veselu nedēļu? Ja mēs runājam par sistēmas laušanu, kur varbūt ir lielākā domstarpība – kāpēc mēs sadalām 1.-6. klase un 7.-12. klase, ja mums valstī ir noteikts, ka pamatskola ir obligāta visiem, tātad 1.-9. klase. Ja valsts pārņem posmu 7.-12. klase, kas notiek ar saistībām? Saistībām tātad arī būtu jāaiziet līdzi šajā pašā ciklā. Vai tas viss ir iespējams?
Galu galā, mēs runājam ar cilvēkiem, lai viņi neaizbrauc no Latvijas. Protams, būs kaut kāda iedzīvotāju kustība, jo, ja izglītības iestāde attālinās no iedzīvotājiem, tad pazūd viena no ekosistēmas sadaļām, kas ir teritorijā.
Vienlaicīgi nāk signāls no ārvalstīm, ka tie cilvēki, kas ir vēlējušies atgriezties, viņi ir sagatavojuši sev mājvietu. Konkrēts piemērs ar ģimeni, kurā ir 4 bērni, kas pirms gada ir noskaidrojuši – ja viņi atgriezīsies, kur viņiem jāuzsāk jaunais mācību gads skolā. Un šobrīd, kad viņi atgriežas, viņi zvana skolas direktorei un vaicā, vai tiešām šo skolu ir plānots likvidēt? Tātad arī šeit ir nepareizs signāls. Būtībā tā mēs varētu ļoti daudz runāt un šīs situācijas likt kopā. Bet mēs nedrīkstam dot nepareizu signālu gan iedzīvotājiem, gan skolotājiem, faktiski jebkuram.
Faktiski šajā reformas īstenošanā nav ņemta vērā esošā situācija un nav domāts par to, kā šī situācija pašvaldībās un valstī kopumā var izvērsties tuvāko gadu laikā?
Es teiktu, ka pat ilgākā laikā. Jaunus skolotājus mēs neradīsim 2-4 gadu laikā. Tas atkal ir ilgāks process.
Vai šī reforma var pilnībā salauzt izglītības sistēmu Latvijā?
Man liekas, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Un kamēr nav atbildes uz šiem jautājumiem, acīmredzot, uz priekšu virzīties nevar. Kāpēc pašvaldības skatās? Jo pašvaldības savu tīklu kārto. Tādēļ būtu jāizvērtē arī šīs situācijas konkrētajās teritorijās.
Vai Jums šīs reformas izstrādes gaitā bieži ir nācies sarunāties ar Čakšas kundzi?
Pirmais satraukums, ko mēs kopumā paudām, bija Pašvaldību savienības valdes sēdē martā, kur mēs norādījām uz šīm problēmām. Pierīgas reģions, man liekas, ir visvairāk jautājumus uzdevis no visiem reģioniem. Un šeit tās atbildes tiek gaidītas.
Čakšas kundzes citāts, kas parādās presē, ir ļoti kategorisks un nepiekāpīgs: “Skolu tīkla optimizācija ir neizbēgama tuvāko 10 gadu laikā, tāpēc ir jābūt drosmīgiem un jāpieņem lēmumi tagad.” Jūs esat drosmīgi?
Man liekas, mans raksturojums ar to, cik pašvaldības ir drosmīgi aizslēgušas skolu ne bez problēmām uz vietas. Tas ir pirmais. Otrs, ja mēs redzam priekšlikumus par 40 minūšu nokļūšanu līdz izglītības iestādei, tad Ādažos jau šodien ir 48 minūtes.
Ja redzam priekšlikumu par 25 kilometriem līdz izglītības iestādei, bet skolas ir slēgtas 50 kilometru attālumā, tas nekādīgi nesanāk. Tas būs ļoti sarežģīts process. Jau šobrīd mēs dzirdam, ka skolēni vairāk par stundu jau šodien pavada autobusā, šis mazais bērns uz skolu un atpakaļ. Ja šis process attālinās… man liekas, ka tas nav normāli. Protams, šeit par kvalitāti laikam būs grūti runāt, jo kā tad pamācīsies?
Ko Jūs reāli cerat sagaidīt no tikšanās ar premjeru?
Tas bija valdes lēmums, ka ir jāinformē premjers, neskatoties uz to, ka darbs pie skolu tīkla vēl turpinās līdz 15. augustam. Premjers jāinformē, lai tomēr ne tikai viena nozare skatītos uz šo jautājumu, bet skatītos plašāk, lai nebūtu neloģiski risinājumi. Un to es domāju, ka premjers var izdarīt, lai tiešām lielas izglītības iestādes neaizslēgtu. Nav šī retorika par apvienotajām klasēm, par mazajām skolām, bet, ja tie ir 80-90 skolēni izglītības iestādē, tad šāda skola jau var pastāvēt.
Mēs esam arī radījuši rīku, kur mēs liekam visu valstī pieejamo informāciju kartē, un katrs to atverot var redzēt, kā tad izskatās šī izglītības iestāde. Esam šo tīklu uzlikuši arī uz kartes, lai saprastu, kā var nokļūt uz šīm izglītības iestādēm, cik lieli ir šie attālumi, lai nebūtu tikai šis cirkuļa efekts. Man tas liekas pozitīvi, ka satiksmes ministrs teica, ka mēneša laikā var iedot informāciju, kuri ceļi būtu jāpilnveido, lai runātu par mobilitāti. Tas ir komplekss pasākums. Un šeit, man liekas, premjeram ir liela loma, lai viņš paskatītos ne tikai šauri, bet kompleksi uz visu šo problēmu.
Visu sarunu ar Gintu Kaminski par aktuālajiem jautājumiem LPS un iekšlietās skaties video!
