Skolu reitingi der tikai politiskai retorikai, uzskata norvēģu pedagogs 1
Prestižo, reitinga augšgalā esošo skolu absolventi bieži veido karjeru ārvalstīs. “Vai par labu var saukt skolu, kura neizveido spēcīgu nacionālo identitāti?” vaicā Godi Kellers – pedagogs un skolotāju izglītotājs no Norvēģijas, kurš specializējies valdorfpedagoģijā un darbā ar izglītību neieguvušiem jauniešiem.
“Tradicionālā izglītības sistēmā tiek pievērsta pārāk liela uzmanība eksāmeniem, skolu reitingiem un starptautiskās skolēnu sasniegumu PISA testa rezultātiem,” secinājis G. Kellers. Viņaprāt, šādi skolu darba kontroles mehānismi nav objektīvi. Tie parāda tikai vienu skolu darba aspektu. Tāpēc tie der tikai politiķu savstarpējai retorikai, bet neļauj vecākiem saprast, kura skola patiesībā ir vislabākā viņu bērnam. Patiesībā vecākiem būtu jāraugās, vai bērns skolā jūtas labi un mācoties nav zaudējis dzīvesprieku. Ja bērns ir laimīgs, tad skola ir laba.
G. Kellers norāda: mācībām jābūt interesantām, tad skolēni būs motivēti mācīties. Tikmēr reitingu labākajās skolās bērnus dzen uz priekšu konkurence. “Būt konkurētspējīgam – tas mūsdienās ir teju maģisks vārdu salikums. Katram jābūt konkurētspējīgam, taču kas šādā sabiedrībā un šādā izglītības sistēmā notiek ar tiem, kuri konkurences cīņā nav sekmīgi? Viņi zaudē pašapziņu, ticību sev,” stāsta norvēģu pedagogs. Tāpēc ne visiem skolēniem konkurences cīņa ir piemērota “pātaga”. Lai katrs bērns sasniegtu labāko uz ko spējīgs, skolotājiem un vecākiem kopā jāceļ viņa pašapziņa. Diemžēl tradicionālā izglītības sistēma ne vienmēr tiek ar to galā.
Plašāku interviju ar G. Kelleru, lasiet 13. aprīļa “Latvijas Avīzē”!
