Skolu psiholoģe min 3 iemeslus, kāpēc neizdodas sarunas ar bērnu par telefona lietošanu 0
Teju puse skolēnu neatceras sarunu ar vecākiem par interneta un viedierīču lietošanas noteikumiem vai norāda, ka šādas sarunas nav bijis. Vienlaikus aptaujas liecina, ka gandrīz visi vecāki apgalvo, ka šis jautājums ir ar bērniem pārrunāts. Tomēr 78% vecāku atzīst, ka ik dienu aizrāda bērniem par pārlieku ilgu sēdēšanu pie viedierīču ekrāniem. Šāda situācija ir labi pazīstama daudzās ģimenēs, kur līdz ar pirmo mobilo telefonu ne vienmēr izdodas ieviest saprātīgus ierīču lietošanas noteikumus, kas patiešām strādātu. No kā izvairīties un kā veiksmīgāk ieviest veselīgus tehnoloģiju lietošanas paradumus, skaidro skolu psiholoģe Sabīne Vilciņa.
Lai, bērnam pieaugot, strīdi par mobilo ierīču lietošanu nekļūtu par nepatīkamu ikdienas sastāvdaļu, šie jautājumi jāizrunā savlaicīgi. Līdzīgi kā mēs nekad nelaistu uz ielas tam nesagatavotu bērnu, jau pirms pirmā mobilā telefona nodošanas bērnam, jāpārliecinās, ka viņš izprot atbildību, kas tam uzticēta un kādi ir veselīgi viedierīču lietošanas paradumi. Taču, pirms šīs sarunas vecākiem der atcerēties trīs galvenos priekšnoteikumus, lai pārrunātais tiktu izpildīts arī ikdienā.
1. Bērna iesaiste ir panākumu atslēga
Plānojot sarunu ar bērnu, noteikti ir vērts pienācīgi sagatavoties un izmantot arī vizuālos materiālus, kas palīdzēs bērnam labāk izprast un atcerēties pārrunāto. Bērna iesaiste ir svarīga, lai noteikumi taptu abpusēji vienojoties, nevis nostādot bērnu fakta priekšā. Tieši šī soļa veiksmīgākam risinājumam Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm ir izstrādājusi izglītojošu materiālu pirmajām klasēm un sagatavošanās grupiņu audzēkņiem “Mobilais gudrinieks”, kas bērnam saprotamā un vienkāršā veidā apskata gan telefona tehnisko lietošanu, gan drošību digitālajā vidē.
“Bērni noteikumus vislabāk atcerēsies, ja paši būs iesaistīti to izveidošanā. Šādā procesā bērni var iesaistīties jau no 3 gadu vecuma. Jāatceras gan, ka noteikumi jāveido samērīgi un jāparedz visai ģimenei, nevis tikai bērnam – lai tas ir kopīgs izaicinājums, nevis individuāls ierobežojums.Tāpat, ja noteikumi ir vizuāli redzami, uzzīmēti vai sarunā tiek izmantoti uzskates materiāli no interneta, bērns tos daudz labāk atcerēsies.
2. Kāda rīcība – tādas sekas
Noteikumu iedzīvināšanai ikdienā sākotnēji ir ļoti svarīgi atcerēties bērnam regulāri atgādināt par norunāto, paslavēt, ja tas tiek ievērots un arī pieņemt mērus pārkāpumu gadījumā. Kā skaidro Sabīne Vilciņa, ar vienu sarunu nepietiek, lai bērns atcerētos noteikumus, tādēļ svarīgi šiem jautājumiem pievērsties regulāri un ieviest mehānismus, kas tos atgādina.
“Noteikumiem ir nozīme tikai tad, ja to ievērošana un arī neievērošana noved pie konkrētām, bērnam saprotamām sekām. Piemēram, ja bērns iekļaujas sev internetam atvēlētajā laikā, tad vecākam ir jāparūpējas par pozitīvu novērtējumu. Piemēram, kopīga spēle vai zīmējuma zīmēšana, kāds labs vārds vai mazs našķītis. Tikpat konsekventa pieeja jāievēro arī noteikumu pārkāpšanas gadījumā – arī tam ir sekas, piemēram, saīsināts internetā pavadītais laiks nākamajā dienā. Negatīvās sekas nedrīkst būt pārāk bargas un tām jābūt izrunātām ar bērnu. Šeit darbojas jau iepriekš minētais princips – arī bērns ir piedalījies gan noteikumu, gan seku veidošanā un ir pirms tam piekritis situācijas iznākumam,” iesaka skolu psiholoģe.
3. Vecāku piemērs nostiprina vai dzēš noteikumus
Bērni ir vecāku spogulis, tādēļ arī vecākiem ieviestie nosacījumi ir jāievēro. Tas, cik aktīvi vecāki sekos līdzi noteikumu ievērošanai, bērnam ātri vien parādīs vai noteikumi ir tikai formāli, jeb arī reāli jāievēro.
“Šis nosacījums darbojas divos aspektos – gan uz noteikumu atgādināšanu, gan uz pašu vecāku rādīto piemēru. Piemēram, bērns lieto telefonu pirms miega, lai gan iepriekš ir bijusi vienošanās, ka tas uz nakti tiks atstās viesistabā. Tētis no rīta aizrāda, bet, nākamajai naktij tuvojoties, bērnam netiek atgādināts noteikums, un viņš atkal var aiziet uz istabu ar telefonu. Tāpat arī, ja ģimene ir vienojusies, ka neviens pie galda nelieto telefonu, tad brīdī, kad vecāki tomēr to dara, bērns nonāk nevienlīdzīgā situācijā. Abos gadījumos bērns ātri vien izšķir, ka ir runātie noteikumi un ir reālie noteikumi, kas savstarpēji nesaskan. Bērns vadīsies pēc reālajiem noteikumiem, jo skaidri redz, ka izrunātajam vecāki neseko līdzi,” uzsver Sabīne Vilciņa.
