Kādas izglītības darba problēmas visvairāk satrauc pašvaldības? 0
Šodien Latvijas Lielo pilsētu asociācijā izglītības ministre Ina Druviete un pilsētu mēri pārrunās ministrijas plānotās iniciatīvas. Pašvaldību vadītājiem vaicāju, kādas ir neskaidrības un ko, viņuprāt, vajadzētu darīt izglītības darba uzlabošanai.
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Protams, mūs interesē viss, kas saistās ar paredzēto pāreju uz plašāku latviešu valodas lietošanu izglītībā no 2018. gada. Bet šobrīd darba kārtībā ir skolotāju algas, dažādas programmas un finansējums nākamajam plānošanas periodam. Uzskatu, ka, domājot par darba tirgu, Latgalei īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk zināt, kas notiks ar profesionālās izglītības attīstību. Mums ir divas profesionālās skolas, kas var pretendēt uz kompetences centra statusu. Laiku pa laikam uzbango diskusijas, ka profesionālās izglītības iestādes varētu pārņemt pašvaldības, paredzot, ka tajās būtu gan dažādas vispārizglītojošās un profesionālās izglītības programmas, gan pieaugušo apmācība un tālākizglītība. Bet pašvaldībām joprojām ir daudz neskaidrību, kā tas varētu notikt. Normatīvo aktu bāze vēl taču nav sakārtota. Tāpat neskaidrības arī ar Daugavpils Universitātes vietu augstākās izglītības sistēmā nākotnē. Šobrīd būvē universitātes jauno laboratoriju korpusu. Tas, protams, ir labi. Bet mums vajag lielāku skaidrību par valsts plāniem augstākās izglītības attīstībā, lai mēs varētu laikā saplānot savus veicamos darbus.”
Aivars Lācarus, Talsu novada domes priekšsēdētājs: “Tikties ar ministri vajag, bet galvenais jau ir tas, kas sekos. Lai nav tā, ka lielo pilsētu problēmas aizēno novadu vajadzības. Partiju programmās rakstīts, ka mazāko klašu bērniem jāsaglabā iespēja mācīties tuvāk dzīvesvietai. Bet šis princips no valsts puses netiek ievērots. Mēs divas mazās skoliņas no likvidēšanas pasargājām, pārvēršot tās par citu skolu filiālēm. Bet Vandzenes vidusskolu nespējām nosargāt. Mazo skoliņu saglabāšanā pašvaldības savu daļu ieliek, bet valsts – ne. Skolotāju darba apmaksā jāatrod kāds labāks variants. Uzskatu, ka vajadzētu fiksētu samaksu neatkarīgi no skolēnu skaita, vismaz pirmās piecas klasītes ir jāatbalsta. Runu jau ir bijis daudz, svarīgi, lai būtu kāds risinājums.”
Gundars Kalve, Krustpils novada domes priekšsēdētājs: “Ja valsts grib attīstīties, stingri jāliek aiz auss – skolu problēmas pagultē nepaslaucīsi. Mūs visvairāk uztrauc mazo skolu liktenis. Mežāres pamatskolā un Vīpes pamatskolā katrā ir aptuveni 40 bērnu. Tā kā joprojām ir spēkā modelis “nauda seko skolēnam”, lai kaut cik nopelnītu, skolotāji ir spiesti braukāt un strādāt divās, pat trijās skolās. Vai nebūs tā, ka drīz nebūs kas iet klasē? Vīpē pēdējos gados dzimstība uzlabojusies, bet Mežārē stāvoklis ir ļoti satraucošs. Māc bažas arī par Atašienes vidusskolu, kur skolēnu skaits ir ap 80. Lai atvērtu 10. klasi, jābūt 15 skolēniem. Ja tāds skaits nesanāk, ir tikai divi varianti. Pirmais – pašvaldībai pašai jāmeklē finansējums. Otrais – ja finansējumu nevar atrast, skolu var nākties likvidēt.”
Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā ir piecas vispārizglītojošās skolas un viena profesionālā vidusskola. Mani priecē, ka izglītības ministre Ina Druviete ieklausās pašvaldību vajadzībās un cenšas saprast arī lauku skolu problēmas. Tas vieš cerības, ka lietas ies uz labo pusi. Piemēram, ka tiks mazināta birokrātija. Aizkraukles Profesionālās vidusskolas mērķis ir kļūt par vienu no desmit labākajām profesionālās izglītības iestādēm Latvijā. Pie mums sagatavo autotransporta, mašīnzinību un pakalpojumu nozares speciālistus daudzu novadu vajadzībām. Skola pēdējos gados ir ļoti daudz paveikusi remontu ziņā, taču vēl vajadzētu Eiropas naudu, lai pabeigtu visu ieplānoto.”
