“Kāpēc atbalstu piešķir pašnodarbinātajiem, neko neprasot, bet mums vajadzīgs ieņēmumu kritums?” Skolu ēdinātāji neizpratnē 2
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem Covid-19 krīzes seku mazināšanā tika rezervēti 2,5 miljoni eiro, atbalsts izmaksāts par krietni mazāku summu. Arī tagad tie nevar kvalificēties mācību gada sākuma dēļ.
Ēdinātājiem izmaksāti 330 tūkstoši eiro, to radioraidījumā “Krustpunktā” sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Taujāts par iemesliem, kāpēc tik maz, ministrs norādīja – acīmredzot nebija nepieciešamības pēc atbalsta.
Jāatgādina: pavasarī Covid-19 dēļ bija slēgtas skolas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi bija būtiski skarti, tāpēc ZM izvērtēja situāciju un rezervēja atbalstam 2,5 miljonus eiro, taču atbalstam pieteikusies neliela daļa nozares uzņēmēju.
Kāpēc tā?
Ministrs skaidroja – bija jābūt apliecinājumiem, ka uzņēmumiem ir problēmas, turklāt kritēriji bija jāsaskaņo ar ES.
Vēlāk Zemkopības ministrijā (ZM) precizēja, ka izmaksātā summa ir tikai 33 tūkstoši eiro. Atbalsts tika piešķirts par produktiem, kas ātri bojājas.
Proti, par produktiem ar derīguma termiņu līdz diviem mēnešiem, ko bija paredzēts, bet pirmās ārkārtējās situācijas dēļ un pārtrauktā klātienes mācību procesa dēļ nebija iespējams izlietot ēdināšanas nodrošināšanai izglītības iestādēs un kas tādēļ tika iznīcināti vai ziedoti kādai saņēmēju grupai, piemēram, sabiedriskā labuma organizācijām, stacionārās ārstniecības iestādēm un zooloģiskajiem dārziem.
Atbalsts tika piešķirts pilnā produktu vērtības apmērā, kas par saņemto preci bija norādīta produkta piegādātāja preču pavadzīmē – rēķinā. Atbalstam pretendenti varēja pieteikties līdz šī gada 15. maijam.
Sākotnēji, ņemot vērā bažas par Covid-19 gaidāmo plašo ietekmi, pasākumam bija atvēlēts finansējums 2,5 milj. eiro, tomēr faktiski interese par atbalstu bija neliela un kopumā pasākuma ietvaros ir izmaksāts atbalsts 33 tūkstoši eiro, skaidro ministrijā.
Jautājām ēdinātājiem, kāpēc bija tik maz pieteikumu, jo publiskajā telpā izskanēja daudz informācijas par smago situāciju sabiedriskajā ēdināšanā un brīdinājumi par bankrotiem.
Kā pastāstīja “Baltic Restaurants Latvia” servisa direktors un valdes loceklis Guntis Bredovskis, uzņēmums bija informēts par šādu iespēju.
Tā kā uzņēmums nav pilnībā pārstājis darboties un daļa ēdināšanas vietu strādā, tad no vietām, kuras pārtrauca darbību, lielākā daļa izejvielu tika pārvietotas un izmantotas, līdz ar ko šim atbalstam nav vajadzējis pieteikties.
Iespēju saņemt atbalstu izmantoja ēdināšanas uzņēmums SIA “Aniva”, kas ir apmierināts ar atbalstu. “Anivas” vadītāja Inese Buliņa pastāstīja, ka pavasarī saņemtais atbalsts izlietots darbinieku algām.
Taču bažas gan raisa nesen pieņemtie noteikumi, kas neapmierina lielāko daļu ēdinātāju. Proti, lai saņemtu tā saucamo Covid-19 atbalstu pašlaik, šī gada novembrī jābūt apgrozījuma samazinājumam par 20% attiecībā pret augusta, septembra un oktobra ieņēmumiem.
“Tas ir nepareizi. Mēs tagad skolēniem izsniedzam pārtikas pakas, un tas paceļ apgrozījumu. Nevienam ēdinātājam nav samazinājums pārtikas paku dēļ. Valdība šoruden lēmusi nepareizi. Mēs katru mēnesi pārskaitām naudu valsts budžetā, bet kāpēc, piemēram, atbalstu piešķir pašnodarbinātajiem, neko neprasot, bet mums vajadzīgs ieņēmumu kritums?” uztraucas “Anivas” vadītāja.
Viņa arī atgādina, ka līdz oktobra vidum uzņēmums strādāja ar pilnu jaudu, bet tagad ir jāizsniedz pārtikas pakas un tas ļauj izdzīvot.
