Nevar apgalvot, ka izvairīsimies no izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu bankrotiem. Tomēr ēdinātāji nezaudē optimismu 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Skatot krīzes graujošo ietekmi uz sabiedrisko ēdināšanu tuvplānā, redzams, ka lielāko cietēju vidū ir uzņēmumi, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus skolās un bērnudārzos: 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija krasi nobremzēja ar noslēgtajiem līgumiem garantētos ienākumus.
Lai arī izglītības iestāžu ēdinātāju pārstāvji atzīst, ka valdība šajā krīzes situācijā ir rīkojusies ar vajadzīgo operativitāti, izrādot izpratni un pretimnākšanu, tiek pausta cerība, ka nozare tiks sadzirdēta arī turpmāk, jo pagaidām nevar apgalvot, ka būs iespējams izvairīties no plašiem skolu un bērnudārzu ēdināšanas uzņēmumu bankrotiem. “Skolu ēdinātāju nozare ir ļoti smagi cietusi,” uzsver Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Ingvilda Grosberga.
“Tie izglītības iestāžu ēdināšanas sektora pārstāvji, kuri šobrīd saņem pašvaldību pasūtījumus par maltīšu vai pārtikas paku sagatavošanu maznodrošinātajiem, vēl kaut kā ķepurojas. Savukārt to, kāds būs liktenis tiem skolu ēdinātājiem, kuriem šādas iespējas nav, ir grūti prognozēt.”
Vēršas valdībā ar ierosinājumiem
Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā apvienojušies galvenokārt tie ēdināšanas uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus mācību iestādēs Rīgā un Pierīgā, ir arī izglītības iestāžu ēdinātāji no Ventspils, Jūrmalas, Valmieras, Cēsīm, Jelgavas un Liepājas: kopumā gandrīz 30 uzņēmumi. Asociācija uztur regulāru saziņu ar saviem biedriem, informējot par pieejamo valsts atbalstu krīzē un mudinot pieteikties uz kompensācijām.
Piemēram, uz aprīlī valdības rezervēto atbalstu 2,5 miljonu eiro apmērā, kas īpaši paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, pēc asociācijas pārstāves vārdiem, izglītības iestāžu ēdinātāji piesakās salīdzinoši aktīvi.
“Cerams, ka šīs kompensācijas izdosies arī saņemt,” saka Ingvilda Grosberga, norādot, ka ārkārtējās situācijas straujā ieviešana mācību iestāžu ēdināšanas blokos rezultējusies ar ievērojamu daudzumu neizlietotas pārtikas. “Pārtiku izmeta masveidā: ārprātīgu produktu daudzumu,” skaidro Ingvilda Grosberga.
“Tas tomēr bija nepārdomāti – izsludināt ārkārtējo situāciju kopš piektdienas. Ja pirmā diena būtu sestdiena, ēdinātāju iepriekš sagatavotie produkti būtu atdoti skolēniem un zaudējumi nebūtu tik lieli.”
Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas biedri, pēc Ingvildas Grosbergas rīcībā esošās informācijas, ir arī aktīvi pieteikušies dīkstāves pabalstiem un lielākoties tos saņēmuši.
Tomēr ne visi nozares pārstāvji šajā situācijā atrodas pilnīgā dīkstāvē. “Nedrīkst aizmirst, ka izglītības iestāžu ēdinātāji sniedz pakalpojumus arī bērnudārzos,” skaidro Ingvilda Grosberga.
“Iepriekš vienā objektā mums bija 200 vai 300 pakalpojuma saņēmēju, bet tagad gatavot maltītes 10 bērniem – tie nepārprotami ir zaudējumi. Pavāra alga, produktu izmaksas, nodokļi un komunālie maksājumi – šie izdevumi taču nekur nepazūd, bet ieņēmumu līmenis ir krities dramatiski.
Tādēļ esam nosūtījuši ierosinājumu valdībai, Finanšu ministrijai un Saeimas frakcijām pēc iespējas ātrāk pāriet no dīkstāves pabalstiem uz darbaspēka izmaksu līdzsubsīdijām.”
Ingvilda Grosberga stāsta, ka šis ir tikai viens no izteiktajiem ierosinājumiem. Citu priekšlikumu vidū ir arī aicinājums esošos, iepirkumos noslēgtos nomas un pakalpojuma līgumus pagarināt vismaz uz gadu. “Tā mēs varētu kaut minimāli kompensēt 2020. gada zaudējumus,” skaidro Ingvilda Grosberga.
Svarīga visu pušu ieinteresētība
Ne visi “Latvijas Avīzes” uzrunātie skolu ēdinātāji piekrīt dalīties ar savu pieredzi šīs Covid krīzes laikā.
“Ko tur stāstīt – viss ir apstājies,” daži attrauc, savukārt citi sūdzas, ka pēdējā laikā sašķobījusies veselība. Varbūt tādēļ tie, kas tomēr piekrīt runāt, savā redzējumā ir salīdzinoši optimistiski.
No 80 SIA “Vectēvs” darbiniekiem pašlaik ikdienā uz darbu dodas vien 11, pārējie saņem dīkstāves pabalstu. Uzņēmuma vadītājs tomēr uz pašreizējo krīzes situāciju raugās pragmatiski.
“Ēdināšana izglītības iestādēs vienmēr ir sadarbība starp ēdināšanas uzņēmumu, pašvaldību, vecākiem un to iestāžu vadību, kurās šis pakalpojums tiek sniegts.
Ja sadarbība ir organizēta ar visu pušu ieinteresētību, tad nekādas problēmas nerodas,” uzskata SIA “Vectēvs” valdes priekšsēdētājs Ritvars Leitens un šo savu atziņu attiecina arī uz pašreizējo krīzes laiku.
Vislabākā sadarbība uzņēmumam izveidojusies ar Siguldas un Kocēnu domi. “Uz šīm pašvaldībām dodos gluži kā uz mājām: varu runāt tiešu valodu, tāpat arī labprāt uzklausu priekšlikumus,” tā Ritvars Leitens.
Optimāls sadarbības modelis bērnudārzu ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai Siguldā un Kocēnos rasts arī pašreizējā krīzes laikā.
Pēc Ritvara Leitena domām, skolu ēdinātāji krīzes ietekmi izjūt minimāli, vairāk tā galvassāpes sagādā uzņēmumiem, kas ēdināšanas pakalpojumus sniedz bērnudārzos.
“Ar skolām ir ļoti vienkārši: tur nekas nenotiek, līdz ar to ēdināšanas bloka darbība tiek pārtraukta, un, ja vien uzņēmums ir godīgi maksājis nodokļus, tā darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstus,” vērtē SIA “Vectēvs” vadītājs.
“Savukārt bērnudārzā ēdināšana ir nepieciešama arī tad, ja to apmeklē vien četri bērni. Darba stundas tādēļ nekļūst īsākas, tomēr mūsu darbinieki joprojām saņem pilnu algu.”
Tagad papildus ikdienas pienākumiem daļa SIA “Vectēvs” darbinieku gatavo arī pārtikas pakas mazturīgajiem. “Manuprāt, tas bija ļoti pareizs lēmums: novirzīt valsts mērķdotāciju, kas iepriekš bija paredzēta skolēnu ēdināšanai, maltītēm vai pārtikas pakām mazturīgajiem skolēniem,” uzskata Ritvars Leitens.
Viņaprāt, dāsni ir arī valsts nodrošinātie dīkstāves pabalsti: “Saņemt 75% no darba algas par to, ka vari neko nedarīt, tā vietā veltot laiku ģimenei, piemēram, palīdzot saviem skolēniem gūt labākas sekmes attālinātajās mācībās, tā ir brīnišķīga iespēja. Esmu pozitīvi pārsteigts par valdības attieksmi šajā situācijā.
Jo īpaši tādēļ, ka man ir bijusi iespēja veiksmīgi pārciest 2008. gada krīzi. Šī krīze uzņēmējdarbībai ir daudz bīstamāka, tādēļ valdības un pašvaldību institūciju izpratne ir ļoti svarīga.” Ilgtermiņā Ritvars Leitens ir gatavs dažādiem notikumu pavērsieniem. “Protams, neviens uzņēmums nav pasargāts no maksātnespējas, un ēdināšanas nozare ir viena no smagākajām. Taču, ko gan mēs varam gribēt: ir ārkārtējā situācija!”
Palīdz pieredze un labestība
SIA “Aniva” ar 300 darbiniekiem un aptuveni 60 struktūrvienībām pašlaik atrodas daļējā dīkstāvē, un uzņēmuma darbinieki saņem dīkstāves pabalstus.
Pilnas slodzes darbs tiek turpināts vienīgi četros pansionātos un nelielajā Mārupes veikaliņā. Uzņēmuma valdes locekle Inese Buliņa stāsta, ka izdzīvot šajā situācijā uzņēmumam palīdz gadiem krātā pieredze un rūdītā izturība. “Protams, pirmās divas nedēļas valdīja stress. Nepārtraukti zvanīja darbinieki – viņi bija uztraukti, kas nu būs!” atceras Inese Buliņa.
“Tomēr no katras pieredzes ir jāmācās, un arī no šī Covid laika daudzi no mums, jo sevišķi ēdinātāji, izdarīs secinājumus.” Uzņēmēja ir pateicīga valdībai par strauji organizēto palīdzību ārkārtējās situācijas laikā, lai arī līdzīgi kā asociācijā norāda uz pārāk krasi novilkto šķautni starp ikdienu un krīzes izsludināšanu. “To vienu dienu nedēļas beigās gan būtu vajadzējis atļaut nostrādāt, jo Latvijā nebija tādas situācijas, kad visu nepieciešams strauji apturēt,” vērtē Inese Buliņa.
“Ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīdī ēdinātāji, kā likums, jau bija paspējuši radīt sagataves nākamajai dienai, un tas radīja ļoti lielus zaudējumus.”
SIA “Aniva” strādā vairāku Latvijas pašvaldību izglītības iestādēs: Mārupē, Mālpilī, Ķekavā, Bauskā, arī Saldus novadā.
“Vēlētos īpaši uzslavēt Saldus novada pašvaldību, kur sniedzam ēdināšanas pakalpojumus sešos bērnudārzos,” tā Inese Buliņa.
“Dome izrādīja pretimnākšanu, un krīzes laikā šo sešu bērnudārzu vietā ēdiena gatavošana notika tikai vienā bērnudārzā. Piegādi no šī bērnudārza uz citiem organizēja pašvaldība pati.”
Savukārt Mālpils dome, kur pašvaldības bērnudārzā ir krasi samazinājies bērnu skaits, piešķīrusi uzņēmumam finansiālu atbalstu. SIA “Aniva” šajā krīzes situācijā nevairās pieņemt arī nestandarta izaicinājumus.
Kad krīzes sākumā Bauskas novada pašvaldība meklēja uzņēmumu, kas varētu gatavot maltītes 18 Bulgārijas pilsoņiem, kuri Covid karantīnas dēļ tika izmitināti Mežotnes internātvidusskolā, SIA “Aniva” piekrita to uzņemties.
“Piegādājām ēdienu vienreizējās lietošanas traukos, rūpīgi ievērojām pastiprinātās dezinfekcijas prasības,” stāsta Inese Buliņa. “Uz Lieldienām pat bijām sagādājuši viņiem olu krāsas.” Ar bulgāriem viss beidzies veiksmīgi: slimība nevienu netika skārusi, un viņi varējuši atgriezties mājās.
Kā secinājusi Inese Buliņa, šajā krīzes laikā viens no galvenajiem uzdevumiem ir nezaudēt labestību.
