Skolu brīvības plānus nobremzē 0
“Ja angļu valodu iecerēts mācīt uz latviešu valodas un mūzikas rēķina, cauri valdībai jūs šos noteikumus nedabūsiet,” tik skaidru valodu ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņiem runāja Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
Parlamenta Izglītības, kultūras un sporta komisija vakar sprieda par iecerētajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas paredz noteikt tikai minimālo stundu skaitu katrā mācību priekšmetā. Ja valdība pieņemtu šos noteikumus, skolām būtu atļauts būtiski samazināt stundu skaitu literatūrā, mūzikā, mākslā, dabas zinātņu un citos priekšmetos. IZM skaidro – skolām tikšot lielāka brīvība veidot oriģinālas izglītības programmas, turklāt tās pašas varēs lemt, uz kura mācību priekšmeta stundu rēķina no 2014. gada ieviest angļu valodas stundas pirmklasniekiem un otrklasniekiem, jo skolēnu slodzi palielināt nedrīkstot. Daļa skolu jau tagad angļu valodu mācot fakultatīvi un tās varēšot stundu skaitu nemainīt. Ja skolas mazinās stundu skaitu, Izglītības kvalitātes valsts dienests lemšot, vai tādējādi var saglabāt izglītības kvalitāti.
IZM pozīciju atbalstīja Vecāku kustības pārstāvis Vilnis Baltais, kurš sacīja, ka “neviens direktors negribēs rakt saviem skolēniem bedri” un nenoteiks nepamatoti mazu stundu skaitu kādā mācību priekšmetā.
Komisija saņēmusi skolotāju profesionālo asociāciju vēstules, kurās izteiktas bažas gan par iespējamo darba slodzes samazinājumu pedagogiem, gan par to, ka minimālais stundu skaits apdraudēs skolēnu vispusīgu attīstību. Pedagogu domes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks informēja, ka plānots nosūtīt pat vēstuli tiesībsargam, sūdzoties, ka skolēnu tiesības saņemt līdzvērtīgu izglītību būs apdraudētas, ja iecerētās izmaiņas stāsies spēkā un stundu skaita izmaiņas “varēs būt dramatiskas”. Skolēniem nepieciešamības gadījumā būs grūti mainīt skolu, ja izglītības programmas krasi atšķirsies.
IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule teica, ka jau tagad ir skolas, kas izvēlas kādus priekšmetus mācīt padziļināti, bet citus 7. līdz 9. klašu posmā nemācīt vispār.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktora vietniece un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Anita Vanaga teica, ka vismaz 1. līdz 3. klasē visās skolās vajadzētu samērā vienādu programmu, lai vismaz sākumskolā bērni attīstītos vienlīdzīgi.
Uz pedagogu pārmetumiem, ka, samazinot stundu skaitu, nebūs iespējams īstenot mācību priekšmetu standartus, E. Papule atbildēja, ka tā nav taisnība: standartus iespējams izpildīt ar krietni mazāku stundu skaitu.
IZM negrasās skolām sniegt kādas rekomendācijas, kuras stundas būtu jāziedo angļu valodai par labu. “Ministrija grib atteikties no atbildības un pārlikt to uz skolu pleciem. Kad būsim iebraukuši grāvī, vainīgi būs skolu direktori un skolotāji,” secināja Janīna Kursīte (“Vienotība”). Viņa arī bažījas – angļu valodu mācot uz citu svarīgu priekšmetu rēķina, tiks veicināta emigrācija uz ārzemēm. Ne visiem dzīvē būšot nepieciešama angļu valodas prasme.
Pastāv bažas, ka, samazinot stundu skaitu literatūrā, ko pieļauj noteikumi, pasliktināsies arī skolēnu latviešu valodas prasmes. “Jau šobrīd latviešu valodu kā dzimto valodu skolēni neapgūst pietiekami augstā līmenī,” teica Vineta Poriņa (NA). Arī latviešu valodas skolotāji satraukti, ka skolēnu zināšanas latviešu gramatikā ir dramatiski sliktas.
A. Vanaga iebilda arī pret IZM ideju atteikties no valsts pārbaudījumiem 6. klasē. To rezultāti ģimnāzijām noder, uzņemot skolēnus 7. klasē.
IZM pārstāvji saņēma pārmetumus, ka noteikumi sagatavoti, nejautājot profesionāļu viedokli. I. Vanaga teica, ka diskusija sākusies tagad un viedokļus uzklausīs. “Bet neņems vērā!” prognozēja J. Kursīte.
Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”) sacīja, ka iecerētās izmaiņas nedrīkst virzīt apstiprināšanai valdībai, kamēr IZM nevienosies ar skolotāju pārstāvjiem. Tas nozīmē, ka noteikumu projektā varētu tikt ieviestas kādas izmaiņas.
