Skolu absolventiem Vācijā varētu prasīt obligātu sociālā darba periodu 12
Laine Aizupe, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Vai jauniešiem pēc skolas beigšanas būtu jāveic obligātais sociālais dienests tā vietā, lai, piemēram, ceļotu pa Eiropu ar vilcienu, strādātu kādā Austrālijas fermā vai sāktu studijas?
Vācijas sociāldemokrāti uzskata, ka obligāts sociālais darbs absolventiem būtu ieguvums visai sabiedrībai. Tādēļ pēc parlamenta vasaras pārtraukuma Sociāldemokrātiskā partija (SPD) vēlas ierosināt šādu likumprojektu. SPD parlamentārās grupas priekšsēdētāja vietnieks Dirks Vīss norāda: “Mums ir vajadzīga lielāka cieņa savstarpējās attiecībās un spēcīgāka kopības sajūta valstī.” Tie abi pašlaik iet mazumā “gan ikdienas saskarsmē, gan digitāli. Mēs to redzam agresīvā uzvedībā publiskās peldvietās, ceļu satiksmē, kā arī pēc (labēji ekstrēmo populistu partijas) AfD troļļiem internetā”.
Līdzīgās domās ir arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kurš norāda, ka cilvēkiem vajadzētu “nodot sevi sabiedrības labā” un “izkāpt no sava burbuļa”. Šteinmeiers atzinīgi vērtē obligāto sociālā darba periodu, kas viņa ieskatā varētu ilgt no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam un ko varētu absolvēt dažādos dzīves posmos. Dienesta vietas varētu būt ļoti dažādas: to varētu veikt sociālajās iestādēs, palīdzot bēgļiem, strādājot vides un klimata jomā, katastrofu novēršanā vai valsts aizsardzībā.
Jau pašlaik jauniešiem Vācijā ir iespēja pēc skolas beigšanas brīvprātīgi izmantot sociālo vai ekoloģisko gadu, tomēr, runājot par nākotni, esot skaidrs, ka “obligātajam sociālajam dienestam nav jāilgst veselu gadu, tomēr – vismaz trīs mēnešus,” uzskata SPD pārstāvis Dirks Vīss.
Kritiķi norāda, ka obligātais dienests radītu konstitucionālas problēmas. Saskaņā ar Vācijas konstitūcijas 12. pantu nevienu nedrīkst piespiest veikt noteikta veida darbu, izņemot “tradicionālo vispārējā sabiedriskā dienesta pienākumu ietvaros, kas ir vienāds visiem”. Tas ietver, piemēram, obligāto ugunsdzēsības dienestu, kas pašlaik pastāv pašvaldībās, kurās nav brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāžu. Tomēr SPD ierosinātais vispārējais dienesta pienākums neiekļaujas šajā izņēmuma kategorijā.
Tomēr saskaņā ar aptaujas rezultātiem lielākā daļa Vācijas iedzīvotāju atbalsta obligāto sociālo dienestu, jo saskata ieguvumu gan pašiem cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā. Saskaņā ar jūnijā publicētajiem Maltiešu ordeņa brīvprātīgā dienesta monitoringa datiem 62% respondentu vecumā no 25 gadiem atbalsta obligāto sabiedrisko darbu; tikai 26% ir pret tā ieviešanu.
Arī ietekmīgais vācu laikraksts “Die Zeit” veica aptauju savu lasītāju vidū. Vairāki lasītāji izteica cerību, ka šāds pakalpojums varētu palīdzēt novērst kvalificētu darbinieku trūkumu sociālajās profesijās. Viena no lasītājām, kura pati strādā sociālo darbu, uzskata, ka “būtu labi, ja cilvēki varētu gūt ieskatu sociālajā sektorā ar šī obligātā dienesta starpniecību. Varbūt tas palīdzētu atrast vairāk cilvēku, kuri vēlētos strādāt aprūpes jomā”. Viņa pati ikdienā redz, cik steidzami ir nepieciešams šāds papildu atbalsts.
Tomēr daži lasītāji arī bažījas, ka jaunie obligātā dienesta darbinieki situāciju ar darba roku trūkumu sociālajā aprūpē varētu padarīt vēl tikai sarežģītāku. Tas tādēļ, ka pieredzējušajiem darbiniekiem “nepārtraukti būs jāapmāca jauni, nepieredzējuši un diezgan neieinteresēti jaunieši”, kā raksta kāds 26 gadus vecs “Die Zeit” lasītājs. Daži lasītāji tāpat kā līdz šim balso par brīvprātīgām saistībām: “Tie, kas vēlas iesaistīties, to dara brīvprātīgi. Tiem, kuri nevēlas, obligātā sociālā dienesta pienākums nepatīk, un, iespējams, tas arī ietekmēs viņu uzvedību.” Vēl kāds lasītājs ierosina, ka obligātais dienests būtu jāpieņem visiem: “To varētu darīt arī pirms iešanas pensijā, ne tikai tad, kad esi jauns!”
Arī politiski obligātais sociālais dienests ir pretrunīgs. SPD koalīcijas partneri zaļie un brīvie demokrāti (FDP) kritizē šo priekšlikumu. Turpretim opozīcijā esošie kristīgie demokrāti (CDU/CSU) jau vairākus gadus aicina ieviest obligāto “sabiedrības gadu”.
Arī baznīcas šajā jautājumā nav vienisprātis.
Savukārt sociālās organizācijas pieprasa obligātā sociālā darba vietā stiprināt brīvprātīgo darbu un paplašināt iespējas strādāt tiem, kas izvēlējušies brīvprātīgo sociālo un ekoloģisko gadu – pašlaik tam ir nepietiekami daudz vietu. Tās arī norāda, ka pirms obligātā sociālā darba ieviešanas būtu jāizveido tam atbilstoša infrastruktūra. Galu galā debates, iespējams, varētu novest pie tā, ka tiks paplašināti esošie brīvprātīgā darba piedāvājumi un tie, kas veic šādu darbu, saņems augstāku atalgojumu par pašlaik ierasto kabatas naudu 438 eiro apmērā. Vairāki kritiķi norāda, ka tas automātiski palielinātu brīvprātīgā darba veicēju skaitu, jo šobrīd to var atļauties izmēģināt tikai finansiāli labi situētu vecāku atvases.
