Pedagogu algošanas sistēma top, nezinot, cik naudas tai atvēlēs 12
Jaunā pedagogu algošanas modeļa aprobācija, kam būtu jāstājas spēkā jau no nākamā mācību gada, skolās gandrīz jau beigusies. Turpmākajos mēnešos notiks rēķināšana, kā skolotāju algām atvēlēto naudu pareizāk sadalīt, vēl nezinot, cik tad naudas algām būs.
Līdz janvārim 60 skolās skolotāji uzskaitīja, cik daudz laika viņi velta katra sava pienākuma veikšanai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no šiem datiem izvilka vidējos rādītājus par to, cik laika skolotāji patērē, lai gatavotos stundām, lai labotu skolēnu darbus, lai gatavotu viņus olimpiādēm un konsultētu, lai rīkotu skolas pasākumus un piedalītos metodiskajā darbā. Šie dati noderēja tam, lai IZM izrēķinātu skolotāju vidējo noslodzi. Plānots, ka, ieviešot jauno skolotāju darba samaksas modeli, skolotājs nedēļā strādās 36 stundas, kurā iekļausies pienākumi, kas ietilpst skolotāja darbā, tātad – gan stundu vadīšana, gan gatavošanās tām un darbu labošana. Vienu līdz astoņas stundas nedēļā skolotājs varēs konsultēt un citādi individuāli strādāt ar skolēniem, kā arī vienu līdz četras stundas nedēļā strādāt skolas attīstības labā: īstenot dažādus projektus vai veikt metodisko darbu. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone skaidro: cik kontaktstundu jaunajā modelī katrs skolotājs varēs vadīt, atkarīgs no mācību priekšmeta, ko viņš pasniedz.
Aprobācija parādījusi, ka visvairāk laika stundu gatavošanai un darbu labošanai vajag matemātikas un valodu skolotājiem.
Tāpēc šiem pedagogiem nedēļā būs mazāk kontaktstundu nekā, piemēram, sporta skolotājiem. Patlaban viena skolotāja slodze sastāv no 21 kontaktstundas neatkarīgi no tā, kādu priekšmetu viņš māca.
Tagad visas skolas Latvijā rēķina vai jau ir sarēķinājušas, kāda būtu skolotāja noslodze, ja tā veidotos pēc jaunā modeļa principiem, un cik skolotāju skolā būtu vajadzīgs. Līdz šim rēķināja pedagoga likmes, tagad rēķina, cik skolai vajadzēs skolotāju vienību. Tas ir jaunā modeļa aprobācijas otrais posms.
M. Jansone stāsta: pirmais aprobācijas posms parādīja, ka ļoti atšķiras skolotāju sniegtie dati par savu noslodzi. “Varbūt cilvēki domāja: jo vairāk darba stundas sev uzrādīs, jo vairāk viņiem pēc tam maksās,” spriež IZM pārstāve. “Vēl jau jāņem vērā arī tas, ka katrs cilvēks ir citāds un arī viņa strādāšanas temps atšķiras.”
Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas direktors Andris Priekulis gan uzskata, ka uzskaitītās stundas atkarīgas arī no skolas specifikas. Piemēram, ģimnāzijā ir vairāki priekšmeti, kuros nav mācību grāmatu. Protams, ka tādiem jāgatavojas ilgāk.
