Skolotāju (ne)vakcinēšanās stāsts nav beidzies 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai nākamajā mācību gadā darbā skolā varēs atgriezties tie pedagogi, kuri izvēlējās nevakcinēties pret kovidu, un vai darbu varēs turpināt tie, kuri nav saņēmuši balstvakcīnu? Tas šobrīd nav skaidrs: izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece teic, ka lēmums būs tikai maijā, bet Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir neizpratnē – kāpēc jāgaida vēl mēnesis.
Kāpēc lēmumu nevar pieņemt jau tagad, uz šo jautājumu ministre īsti neatbildēja arī “Latvijas Avīzei”. Tikai apgalvoja, ka “pieņemot lēmumu maijā, līdz nākamā mācību gada sākumam būs pietiekami daudz laika, lai sagatavotos darbam, ņemot vērā attiecīgos nosacījumus”.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga tam nepiekrīt: “Skolotājiem būtu jāzina jau tagad, kādas būs epidemioloģiskās prasības, lai laikus varētu izlemt, vai vakcinēties vai arī atstāt darbu skolā, iet pensijā, pāriet uz darbu tālmācībā vai meklēt citus risinājumus. Izglītības iestāžu vadītājiem arī būtu vieglāk plānot darbu, ja viņi jau laikus zinātu, cik jaunajā mācību gadā varētu būt vakanču.”
Turklāt LIZDA uzstāj: ja sertifikāti skolotājiem būs nepieciešami arī turpmāk, jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc tas vajadzīgs. “Nepietiek ar to, ka izglītības un zinātnes ministre uzskata, ka vajag sertifikātus. Vajag zinātnisku pamatojumu, vajag izvērtēt citu valstu pieredzi. Piemēram, Igaunijā sertifikāti skolotājiem nekad nav prasīti,” tā I. Vanaga.
I. Vanaga norāda arī uz loģikas trūkumu valdības pašreizējos lēmumos: līdz mācību gada beigām darbu skolās var turpināt tie, kam beidzies vakcinācijas vai izslimošanas sertifikāta derīguma termiņš, taču ne tad, ja izslimošanas sertifikāta termiņš beidzies pēc 31. marta. “Kāpēc tiek uzskatīts, ka pedagogi, kas saņēmuši divas potes pērnajā pavasarī, ir epidemioloģiski drošāki par tiem, kuri kovidu izslimojuši?” vaicā I. Vanaga.
Skolotāji jau esot sodīti
Domubiedru grupa, kurā ir arī LIZDA biedri, patlaban vāc parakstus zem atklātās pedagogu vēstules, kurā teikts, ka ir jāļauj strādāt skolotājiem, “kuri nevēlas sevī ievadīt vielas, kuru iedarbība nav pārbaudīta vismaz piecu gadu garumā un kas var radīt smagas un neatgriezeniskas blaknes”. Marta beigās šo vēstuli bija parakstījuši jau gandrīz 3000 atbalstītāju.
I. Vanaga, uzsverot, ka arodbiedrība nekādā veidā neveicina šīs vēstules izplatību, norāda, ka neļaut skolās atgriezties nevakcinētajiem pedagogiem, kamēr daudzās citās nozarēs strādājošajiem vakcinācijas sertifikāti vairs netiks prasīti, būtu atriebība. “Šie skolotāji jau ir sodīti par to, ka nevakcinējās. Viņi ir sodīti ar darba zaudēšanu, ar to, ka izjutuši sabiedrības nosodījumu,” spriež arodbiedrības vadītāja. “Es domāju, ka šobrīd ir jāizlīgst, jāpiedod.”
I. Vanaga gan atzīst, ka ne vienmēr nevakcinēto atgriešanās skolās būtu vienkārša: ir skolu kolektīvi, kuri priecātos, ka “aizgājēji” atgriezušies, bet ir arī tādi kolektīvi, kurā vairākums pedagogu uzskata nevakcinētos par gandrīz vai nodevējiem.
Sabiedrībā gan izskanējis arī viedoklis, ka pedagogus, kas neuzticas zinātnei un nevakcinējas, nemaz nedrīkst nodarbināt skolā, jo ko gan viņi iemācīšot bērniem. Uz šo argumentu I. Vanaga atbild: “Citās valstīs nevakcinēti skolotāji drīkst strādāt skolā: kāpēc gan lai tieši Latvijā nedrīkstētu?”
Savukārt par skolotājiem, kuri izvēlējušies nesaņemt balstvakcīnu un tāpēc drīzumā paliks bez derīga vakcinācijas sertifikāta, I. Vanaga saka: “Domāju, ka nav pamata teikt, ka šie skolotāji neuzticas zinātnei. Vienkārši, redzot reālo situāciju, viņi šobrīd neuzskata par nepieciešamu vakcinēties.”
Kovids atkal varot kļūt bīstams
“Lēmums par Covid-19 sertifikātiem izglītības iestāžu darbiniekiem nav un nebūs tikai ministrijas vai mans lēmums. To galvenokārt ietekmēs vīrusa izplatības un attīstības gaita,” lūgta komentēt situāciju, “Latvijas Avīzei” sacīja A. Muižniece. “Piemēram, epidemiologs Ņikita Trojanskis intervijā Latvijas Radio jau uzsvēris, ka nākotnē Covid-19 izplatībai iespējami vismaz četri scenāriji, kas fundamentāli atšķiras viens no otra, un pastāv arī divi ekstrēmi varianti. Eksperts aicinājis nebūt pārlieku optimistiskiem un nezaudēt modrību, norādot, ka nākamais vīrusa celms var būt arī bīstams. Uzskatu, ka ikvienam pakalpojumam, ko nodrošina valsts, jābūt epidemioloģiski drošam. Mēs esam nākuši pretī tiem pedagogiem, kuri ir visu gadu strādājuši, saņemot primāro vakcināciju vai pārslimojot, nenosakot obligātu balstvakcināciju. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka šis lēmums nav atkarīgs no manis, tāpēc šobrīd nevēlos izteikt minējumus, kāds būs valdības lēmums.”
I. Vanaga piekrīt, ka nav zināms, cik daudz ar kovidu saslimušo būs rudenī, taču, viņasprāt, šobrīd jāpieņem lēmumi, kas balstīti uz pašreizējo situāciju. Ja būs nepieciešams, rudenī tos varēšot mainīt.
Cik pedagogu trūkst?
Runājot par citiem nodarbinātajiem, gan jāsaka – nav tik viennozīmīgi, ka gandrīz nevienam sertifikātus nevajadzēs. Valdības noteikumos ietverts arī nosacījums, ka par to, vai sertifikāts nepieciešams vai nav, lemj darba devējs. Tiesa, noteikumos ietverti arī kritēriji, kādos gadījumos darba devējs tos drīkst prasīt.
Tomēr būtisks iemesls, kāpēc valsts nemaz īsti nevar atļauties atraidīt nevakcinētos skolotājus, ir lielais pedagogu vakanču skaits.
Cik skolotāju sertifikātu trūkuma dēļ septembrī vairs nevarētu turpināt darbu, šādu datu IZM nemaz nav. Taču saskaņā ar LIZDA pagājušā gada nogalē veiktās aptaujas rezultātiem sertifikātu trūkuma dēļ nevarēja strādāt vairāk nekā 700 pedagogu. Šobrīd situācija gan varētu būt cita, jo daļa varētu būt pārslimojuši kovidu un uz laiku sertifikātu ieguvuši vai arī tomēr vakcinējušies.
Viena no skolām, kur pagājušā gada nogalē bija vissmagākā situācija saistībā ar to, ka daudz skolotāju nevēlējās vakcinēties, bija Rīgas Valdorfskola. Tagad skolas direktore Māra Svilāne “Latvijas Avīzei” atklāj, ka situāciju ar pedagogu trūkumu tomēr izdevies atrisināt: aizgājušo kolēģu vietā esot atrasti citi. Daļa bijušo kolēģu izslimojuši kovidu un varētu atgriezties, tomēr paši nav izrādījuši interesi to darīt. M. Svilāne atzīst, ka sākotnēji, kad daudzi nevakcinētie aizgāja no darba skolā, bijis ļoti smagi, palikušajiem bija liela pārslodze. “Protams, ka mieles ir palikušas abās pusēs. Taču ir jāmācās piedot. Tā mēs rādītu piemēru arī mūsu jaunajiem cilvēkiem,” teic skolas direktore.
Viņa uzskata: starp aizgājušajiem pedagogiem daudzi bijuši ļoti augstas raudzes profesionāļi, kurus nedrīkst kā skolotājus norakstīt tāpēc vien, ka viņi nevakcinējās. Katram bijis savs iemesls, kāpēc to nedarīt.
“Es ar prieku ņemtu šos kolēģus atpakaļ un uzskatu: ja sertifikātus vairs neprasītu, tas skolām ļoti palīdzētu atrisināt vakanču problēmu,” saka M. Svilāne. “Lēmumam par to, kādas tad būs prasības 1. septembrī, jānāk pēc iespējas drīzāk.”
