
Vakances ir arī laukos 1
Arī tālāk no Rīgas skolas saskaras ar pedagogu trūkumu. Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis stāsta, ka “lielo” priekšmetu, piemēram, latviešu valodas un matemātikas, skolotāju tiešām ir gana, taču trūkst specifiskāku zinību pedagogu. Jo tādos priekšmetos ir maz stundu, peļņa maza, tāpēc skolotājs no tālākas apkaimes negrib braukt strādāt. Problēmu mēģina risināt, rosinot esošos skolotājus tālākizglītoties, lai viņi varētu mācīt vēl kādu priekšmetu. Piemēram, lai fiziķis varētu pasniegt arī tehnisko grafiku vai ģeogrāfs – ekonomiku. Taču tālākizglītības kursi ne vienmēr ir pieejami un skolotājiem nav viegli uz tiem izbraukāt no Preiļiem, piemēram, uz Jelgavu. Tāpat par savu naudu skolotāji nav gatavi mācīties. Piekrīt tikai valsts vai pašvaldības apmaksātām mācībām.
Sanāk tā, ka skolās, kur pedagogi strādā nepilnu slodzi, tajā pašā laikā var būt izsludināta vakance, jo esošie skolotāji nevar mācīt to priekšmetu, kurā skolotājs tiek meklēts.
Jāuzlabo skolotāju apmācība
Kā zināms, IZM, neraugoties uz lielo pedagogu vakanču skaitu, nolēmusi samazināt valsts apmaksāto budžeta vietu skaitu pedagoģijas studijām, pamatojot šo lēmumu ar to, ka liela daļa pedagoģijas studiju absolventu nemaz nestrādā skolās. Ja būšot mazāks studiju vietu skaits, uzņemšot tikai tos, kas tiešām motivēti kļūt par skolotājiem.
R. Alijevs uzskata, ka ar šo soli nepietiks. Viņaprāt, jāmaina skolotāju studiju programmas, lai tās būtu modernākas un studiju laikā potenciālajiem pedagogiem nostiprinātos vēlme strādāt skolā un arī pārliecība par to, ka viņi to spēs. Tāpēc praksei skolās jābūt jau no pirmā studiju gada. Turklāt nepieciešams izveidot atbalsta sistēmu jaunajiem pedagogiem. Lai pirmos trīs gadus pēc augstskolas absolvēšanas viņiem būtu mentors, kas palīdz pārvarēt pedagoga darbā radušās grūtības.
Direktori pieļauj: jaunajiem pedagogiem, kuri studējuši par valsts budžeta līdzekļiem, jāuzliek pienākums dažus gadus pēc studijām nostrādāt skolā. Iespējams, norīkojot pat viņus uz konkrētu skolu. Tad varbūt “piespiedu” strādāšanas laikā skolotāja darbs tomēr iepatiktos, kamēr tagad daļa pedagoģijas programmu absolventu pat nepamēģina, kā ir strādāt skolā.
Tajā pašā laikā skolu vadītāji uzsver: galvenais iemesls skolotāju trūkumam esot darba slodze, atbildība un augstajām prasībām neatbilstošs atalgojums.
Dažādās skolās gan atalgojums atšķiras. Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā pedagogi vidēji pelnot 800 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt Iļģuciema vidusskolā skolotāji, neskaitot dažādas piemaksas, saņemot ap 750 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ādažos skolotāji ir “turīgāki” – bruto algas ir nedaudz virs 1000 eiro mēnesī.
Skolu direktori arī norāda: ja kāda skolotāja trūkst, skolēniem tāpat notiek stundas attiecīgajā mācību priekšmetā, taču tas nozīmē, ka esošajiem pedagogiem ir pārlieku liela darba slodze. R. Alijevs atzīst: neaizpildītās vakances ir viens no iemesliem, kāpēc pedagogi cieš no izdegšanas sindroma.