Skolotāju arodbiedrība sāk streika procedūru 1
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien nolēma sākt streika procedūru, jo nav guvusi pārliecību, ka valdība šogad izpildīs pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.
Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās LIZDA reģionālajās arodorganizācijās tiks lemts par atbalstu steikam, tā iespējamo formātu un laiku.
Pēc tam notiks LIZDA padomes sēde, kas plānota 17.aprīlī.
Pagaidām tiek pieļauta iespēja streiku rīkot septembrī,
taču par tā konkrētu norises formu un laiku vēl tiks lemts.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga padomes sēdē, kurā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), paziņoja, ka no plāna, kuru arodbiedrībai piedāvāja valdošā koalīcija, nevarot gūt pārliecību par nepieciešamā finansējuma iegūšanas iespējām līdz šī gada septembrim.
Uzrunājot ministri, Vanaga sacīja: “Mēs gribam palīdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Negribam pieļaut to, ka izglītības resors tiek izpurināts.” Viņa piebilda, ka arodbiedrība vēlas sajust, ka Šuplinska “ir arī pedagogu ministre”.
Šuplinska, skaidrojot savu pozīciju grafika izpildes jautājumā, vairākkārt uzsvēra, ka “viņai un IZM naudas nav”.
Viņa pauda, ka valdībai un Saeimai ir jādod signāls par to, ka tiek sakārtota sistēma.
Ministre pārmeta arodbiedrībai nevēlēšanos iesaistīties reformās, norādot uz “mājasdarbiem”, kas būtu jāizpilda skolotājiem.
Arodbiedrības padomes dalībnieki, klausoties ministres stāstītajā, vairākkārt ar izsaucieniem norādīja uz, viņuprāt, neprecizitātēm un nepareizu informāciju Šuplinskas teiktajā. Uz to Šuplinska atbildēja, ka viņa “atkal pārliecinās, ka pedagogi ir visnedisciplinētākā publika”.
Pēc ministres aiziešanas Vanaga žurnālistiem pauda nostāju, ka ministres pozīcija apgrūtina sadarbības veicināšanu. Vanaga šodien neesot guvusi pārliecību par to, ka Šuplinska varētu būt “pedagogu ministre”.
Kā ziņots, līdzekļus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei valdības un Saeimas pārstāvji sola atrast līdz maija vidum, pēc tam grozot 2019.gada budžetu, tādējādi 1.septembrī nodrošinot pedagogu algu pieaugumu. Pedagogu algām no nepieciešamajiem aptuveni 9 miljoniem eiro pašlaik ir atrasti 1,7 miljoni eiro. Atlikušo naudu tiek piedāvāts meklēt kopīgā sadarbībā.
Šuplinska pēc iepriekšējās pušu tikšanās tika stāstījusi, ka puses vienojušās par sadarbību, sagatavojot grozījumus 2019.gada valsts budžeta otrajam lasījumam. Likumprojektā otrajam lasījumam tiks iestrādāta apņemšanās nodrošināt pedagogu algu pieaugumu, ja būs izpildījušies vairāki nosacījumi, tostarp noticis darbs pie skolu tīkla sakārtošanas.
Tā kā 2018.gadā tika pieņemts lēmums, ka jāpiepildās indikatīvajiem rādītājiem, IZM precizēs skolu tīkla optimizācijas un efektivizācijas redzējumu, to nenosaucot konkrētos skaitļos, bet gan darbos, teica Šuplinska.
Iecerēts, ka IZM 29.martā saņems pašvaldību izstrādātās skolu tīkla un izglītības stratēģijas, 17.aprīlī ieplānoti semināri ar izglītības pārvaldēm, tajos analizējot pirmos datus, mēneša beigās notiks reformu plānu saskaņošana ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, savukārt 14.maijā IZM prezentēs skolu tīkla un pamatvajadzību groza modeli izglītības sistēmai kopumā, pastāstīja ministre.
