Skolotāju algu palielināšana var aizkavēties uz četriem mēnešiem 0
Pedagogu algu palielināšanas grafika īstenošana varētu aizkavēties tikai uz četriem mēnešiem, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pieļāva izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ministre vēlreiz atgādināja, ka pedagogu algu palielinājums arvien ir prioritāte, par kuru ministrija domās nepārtraukti.
“Vakar pedagogu algu palielināšanas grafika jautājums tika pārrunāts ar Ministru prezidentu un Finanšu ministru, tādējādi vienojoties, ka nepieciešamais finansējums solītajai algu palielināšanai ir jāatrod,” stāstīja ministre.
Tikmēr viņa atgādināja, ka brīdī, kad tika pieņemts atalgojuma grafiks, tad kā potenciālie finansējuma avoti algu palielināšanai tika minēti daži faktori, proti, valsts un pašvaldību finansējuma pieaugums un skolu tīkla optimizācija.
Tomēr neviena no minētajām pozīcijām netika konkretizēta, tāpēc papildu finansējuma iegūšana ir atkarīga no tā, kā nākotnē attīstīsies minētās pozīcijas.
“Piemēram, joprojām valstī nav aprēķinu, cik skolas tiks optimizētas, kādi ir aprēķini, kas tiks iegūts? Tāpēc šodien izsūtīsim vēstules pašvaldībām ar diviem jautājumiem un viens no tiem būs par to, kādu nākotni tās redz savām skolām, domājot par izglītības attīstību. No pašvaldību atbildēm aprīlī vai maijā mēs sapratīsim un, iespējams, beidzot iegūsim aprēķinus un statistiku par reālo situāciju. Tad arī būs skaidra tālākā ministrijas rīcība,” stāstīja ministre.
Jau ziņots, ka reaģējot uz pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nepildīšanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izsver iespēju rīkot protesta akciju, aģentūrai LETA pastāstīja organizācijas priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Trešdien, 20.februārī, notiks LIZDA ārkārtas padomes sēde. Paredzēts, ka pirmajā daļā padome aiz slēgtām durvīm apspriedīs aktuālos jautājumus, savukārt pēc tam runāt ar arodbiedrību būs ieradušies arī valdības pārstāvji – Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Šuplinska un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvji.
Vanaga pastāstīja, ka vēl janvārī, saņemot pirmos signālos par to, ka nākamā gada budžetā varētu nebūt iekļauti papildu līdzekļi pedagogu darba samaksas celšanai, ko paredz iepriekš valdībā apstiprinātais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, atsevišķi LIZDA padomes locekļi izteikuši ierosinājumu domāt par aktīvākām rīcībām, tostarp protesta akciju. Toreiz pieņemts lēmums sagaidīt jaunās valdības apstiprināšanu, lai saprastu, vai bažas apstiprināsies.
Tā kā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku šogad pildīt nav plānots, LIZDA ārkārtas padomē tiks diskutēts par iespēju pedagogiem apvienoties protesta akcijā, tajā pieprasot normatīvajos aktos noteiktā izpildi.
Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, izriet no Kariņa iepriekš sacītā žurnālistiem. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, skaidroja Kariņš.
Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019.gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020.gada septembrī – līdz 790 eiro, 2021.gada septembrī – līdz 830 eiro un 2022.gada septembrī – līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022.gadam.
Šuplinska solīja, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšana būs Izglītības un zinātnes ministrijas pirmā prioritāte 2020.gadā.
