Skolotāju algu modelim šogad vajadzēs 10 miljonus; pēc tam – 32 miljonus ik gadu 2
Jaunajam skolotāju algu modelim provizoriski šogad nepieciešami 10 miljoni eiro, bet no nākamā gada papildu 32 miljoni eiro ik gadu, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā paziņoja izglītības ministre Mārīte Seile.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts sekretāra vietniece Evija Papule atzina, ka aprēķinātajā finansējumā vēl nav iekļauta nepieciešamā nauda interešu izglītības programmu finansēšanai.
Seile norādīja, ka jaunais skolotāju atalgojuma modelis ir tuvu gatavības pakāpei, bet vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu.
“Modeļa izstrāde jānoslēdz maija vidū. Cipars ir izaicinošs, bet mums šobrīd ir konkrēts skaitlis, un šī ir pirmā diena, kad ministrija sāks teikt skaitļus,” komisijas sēdē uzsvēra Seile, piebilstot, ka pašlaik izglītības nozares iekšienē, viņasprāt, “vispār nav iespējams vairāk ieekonomēt”.
Ministre norādīja, ka princips “nauda seko skolēnam” vairs nebūs vienīgais kritērijs skolotāju algu aprēķinā. “Vēlamies, lai pašvaldībai piešķirtais finansējums skolu skolotājiem arī nonāktu līdz skolotājiem, nevis citām lietām,” viņa uzsvēra.
IZM norādīja, ka jaunajā skolotāju algu modelī tiek noteikta 36 darba stundu nedēļa, kurā ir vidēji 24 kontaktstundu. Tāpat skolotāji varēs strādāt līdz 40 stundām nedēļā pie viena darba devēja. Valsts līmenī tiek aprēķināts pedagogu amata vienību skaits, tiek noteikta pedagogu amata alga. Skolotāja amata alga atkarīga no vidējā skolēnu skaita klasē neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, paskaidroja IZM.
Ministrija arī norāda, ka par pašreizējo modeli “nauda seko skolēnam” kritiku pauduši gan OECD pētnieki un Valsts kontrole, gan pedagogi, gan arodbiedrības un citi sociālie partneri. Visbiežāk minētās nepilnības: pedagogi par līdzīgu darba apjomu saņem ļoti atšķirīgu atalgojumu, veids, kā tiek aprēķināta valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam ir sarežģīts un necaurskatāms, piešķirtais finansējums pašvaldībās tiek pārdalīts pēc neskaidriem kritērijiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško komisijas sēdē pauda pārmetumus IZM par komunikācijas trūkumu.
“Lielais rāmis [jaunajam pedagogu atalgojuma modelim] ir pareizs, bet ir daudz precizējamu jautājumu,” viņa teica, piebilstot, ka skolotāji pašlaik ir neapmierināti un LIZDA saņēmusi daudz pieteikumu no skolotājiem, kas aicina sākt streika procedūru.
Tomēr komisijas sēdē pašai LIZDA tika izteikti pārmetumi par kacināšanu, norādot, ka arodbiedrība neveic pienācīgu komunikāciju ar skolotājiem, prognozējot, ka drīzumā no arodbiedrības varētu izstāties daudzi tās biedri.
Izglītības ministre komisijas sēdē norādīja, ka OECD pērn, vērtējot esošo skolotāju algu modeli, norādījis, ka kopumā pozitīvi vērtējams princips “nauda seko skolēnam”, bet OECD negatīvi vērtēja, ka pedagogiem, kas būtībā dara vienu un to pašu darbu, tostarp apmēra ziņā, ir ļoti atšķirīgs atalgojums, līdz ar to ir izplatīts uzskats par negodīgu atalgojuma sadali.
Iepriekš ziņots, ka atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem līdz 2015.gada 1.septembrim jāizstrādā jauns pedagogu darba samaksas modelis, lai izveidotu caurredzamu pedagogu atalgojuma aprēķina metodiku, tādējādi ļaujot efektīvāk pārvaldīt finanšu resursus. Lai nākamajā mācību gadā jauno atalgojuma modeli varētu veiksmīgi ieviest, vienlaikus jāveic vairāki pasākumi skolu tīkla sakārtošanai.
Pašlaik IZM sākusi modeļa aprobāciju 60 Latvijas skolās. No pagājušā gada oktobra līdz decembrim notika jaunā modeļa aprobācijas pirmais posms dažādu izglītības pakāpju un skolēnu skaita ziņā atšķirīgās skolās, kurā tika iesaistīti aptuveni 2000 skolotāju, norāda IZM.
Savukārt aprobācijas otrais posms šā gada janvārī tika sākts visās vispārējās izglītības iestādēs, modelējot skolas mācību plānu atbilstoši ministrijas aprēķinātajām skolotāju amata vienībām. Vienlaikus atbilstoši veiktajai pedagogu darba pienākumu uzskaitei un amatu apraksta paraugiem, veidoja amatu aprakstus saviem skolotājiem. Šajā procesā bija iesaistītas 692 vispārējo izglītības iestāžu administrācijas.
Atalgojuma jaunajā modelī IZM aprēķina katrai skolai skolotāju amata vienību skaitu un valsts mērķdotāciju, atkarībā no skolēnu skaita skolā aprēķina skolas direktora vietnieku un bibliotekāru amata vienību skaitu un valsts mērķdotāciju, kā arī skolas direktora amata algas apmēru.
Modelis paredz, ka tiks apmaksāti pedagogu pienākumi, kas saistīti ar mācību procesa īstenošanu. Skolotāji, kas strādā ar aptuveni vienādu skolēnu skaitu un slodzi, saņems līdzīgu atalgojumu.
