Skolotāju algu jautājums: par ko šobrīd notiek viskarstākie strīdi? 6
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai mazajās klasēs strādājošajiem skolotājiem jāatvēl tikpat daudz laika burtnīcu labošanai un stundu sagatavošanai kā lielo klašu pedagogiem? Vai ieviest skolu finansēšanas un skolotāju algošanas jauno modeli jau no nākamā gada vai arī atlikt tā ieviešanu līdz kādai nezināmai nākotnei, kad finansējuma būs tik daudz?
Tie ir jautājumi, par kuriem Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas padomes sēdē diskutēja skolotāju pārstāvji ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku.
Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā mainīt skolu finansēšanas un skolotāju darba slodzes, kā arī algas aprēķināšanas sistēmu, par ko tuvāko divu nedēļu laikā plānots iesniegt informatīvo ziņojumu valdībā.
Plāns paredz, ka nauda skolotāju algām vairs neseko ikvienam skolēnam, bet gan lielai, mazai vai vidējai klasei. Plānots, ka skolotāju darba slodze nedēļā būs 40 stundas līdzšinējo 36 stundu vietā un ka būs stingrāk noteikts, cik darba laika stundu pedagogs velta mācību stundu vadīšanai un cik citiem pienākumiem.
Arodbiedrība daļai no ministrijas iecerēm piekrīt, bet daļai ne. Vislielākais strīds padomes sēdē izcēlās par to, cik tad lielu īpatsvaru skolotāja darba slodzē jāaizņem mācību stundu vadīšanai.
LIZDA uzstāj uz to, ka visiem skolotājiem, ja ir 40 stundu darba nedēļa, vajadzētu vadīt ne vairāk par 24 kontaktstundām nedēļā, kas nozīmētu, ka darba slodzes sadalījums ir 60% pret 40%.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka tas jau ir kompromiss: optimāli būtu, ja tikai puse darba laika būtu jāpavada mācību stundās, jo citu pienākumu klāsts ir ļoti plašs: aptaujājot pedagogus, LIZDA atklājusi, ka pat pirmsskolu pedagogi citu pienākumu veikšanai tērē pat 19 stundas nedēļā.
Savukārt IZM piedāvā ieviest sistēmu, kurā vismaz reformas sākumā – no 2022. gada 1. septembra – mazo klašu pedagogiem mācību stundas būtu jāvada pat 90 procentos mācību laika, vidējo klašu pedagogiem – 80 procentos no mācību laika, un tikai lielo klašu skolotājiem būtu spēkā LIZDA kārotais slodzes sadalījums, kurā stundas vadītu vien 60 procentos mācību laika.
Šādu piedāvājumu I. Šuplinska skaidroja ne tikai ar finansējuma trūkumu – lai ieviestu visiem pedagogiem vienādu slodzes sadalījumu 60/40, jau no 2022. gada būtu nepieciešami papildus vairāk nekā 400 miljoni eiro –, bet arī ar to, ka vienāds slodzes sadalījums neveicinātu skolu tīkla sakārtošanu (lasi – mazo skolu slēgšanu) un arī būtu diskriminējošs attiecībā pret skolotājiem, kuri strādā lielajās klasēs.
Skaidrs, ka izlabot burtnīcas 30 skolēniem prasa vairāk laika nekā tad, ja klasē ir vien desmit skolēnu. Tomēr LIZDA padomes sēdes dalībnieki norādīja uz to, ka stundām gan mazo klašu skolotājiem ir jāgatavojas tāpat kā tiem, kuri strādā lielajās klasēs.
Piemēram, Madonas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Dace Caune norādīja, ka šāda sistēma nozīmēs mazo skolu slēgšanu, jo pedagogi tajās negribēs strādāt: jau tagad skolās, kur ir 80 līdz 100 skolēnu, esot ļoti grūti nokomplektēt skolotāju štatu.
Gan I. Vanaga, gan citi LIZDA pārstāvji prasīja atlikt reformas ieviešanu, līdz būs viss nepieciešamais finansējums, kā arī atrisināta problēma ar skolotāju trūkumu, kas arī faktiski liedz visās skolās ieviest darba slodzes sadalījumu 60% pret 40%. Ja reformu ieviesīs bez visa nepieciešamā finansējuma un vēlamā skolotāju slodzes sadalījuma, LIZDA ieskatā pedagogiem nebūs ieguvumu, būs tikai vairāk darba stundu.
I. Šuplinska toties pauda neizpratni par šādu nostāju: šobrīd 15 procentiem pedagogu tiek maksāts tikai par mācību stundu vadīšanu, bet citu pienākumu veikšana netiek apmaksāta. Pat ja apmaksātu tikai desmit procentus darba laika citu pienākumu veikšanai, ministres ieskatā šie skolotāji būtu ieguvēji.
Tomēr LIZDA padome nolēma pagaidām izskatīšanai valdībā virzīt tikai to reformas daļu, kas attiecas uz algu celšanu pirmsskolas pedagogiem, bet pārējo atlikt, līdz IZM būs pierādījusi, ka arī nepietiekami finansēta reforma nāks skolotājiem par labu. Izglītības ministres šābrīža attieksmi un argumentus I. Vanaga sauc par manipulāciju.
